Robežtelpa: No randu pļavām līdz Ziemeļlivonijai 0
Ar seno lībiešu kultūru zemdegās
Savā devītajā reportāžu sērijas “Robežtelpa” izbraukumā “Kultūrzīmes” devās uz Salacgrīvas novada Ainažiem un Alojas novada Staiceles pilsētu un pagastu. Tiem kopīgais ir tuvums Rīgai un profesionālās kultūras vieglāka pieejamība, robeža ar Igauniju un līdz ar to arī kultūras sakari ar kaimiņvalsti, kā arī tas, ka šajā teritorijā kādreiz dzīvojuši lībieši. Kaut kas, varbūt tikai zemdegās, no senās lībiešu kultūras ir pārmantots līdz mūsdienām.
… Kādreiz pie mazas upītes, purvainu mežu ieskauts, atradās sens lībiešu zvejnieku ciems. Tas bija tik vientuļš, ka lībiešu zvejnieki savā valodā tā arī to nosauca – Ainagi (Vientuļais). Vēlāk to sāka saukt arī par Ainažiem. Līdz pat Pērnavas rajona Hēdēmestei te savulaik atradās lībiešu apdzīvots apgabals – tā dēvētā Ziemeļlivonija. Ainaži laikam ir vienīgā vieta Latvijā, kas mūsu valstī nokļuva balsošanas ceļā. 1919. gadā Latvija un Igaunija sāka robežu nospraušanu un bija nepieciešams izlemt Ainažu likteni. Tika sarīkota balsošana, kas notika ar zemes īpašuma tiesībām, kuras bija 118 latviešiem un 67 igauņiem. Latvijai par labu tika nodota 101 balss, Igaunijai – 50, bet 34 balsotāji atturējās. Kad balsošana bija notikusi un balsis saskaitītas, tika novilkta robežlīnija kartē. Tā Ainaži palika Latvijā. Un 1926. gada 27. jūlijā Ainažiem piešķīra pilsētas statusu. Staicelē ir muzejs Pivālind, kas tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē – svētais putns, svētelis… Lībiešu kultūras vēstures liecību glabātājs.
