Robežtelpa: Jāņa Jaunsudrabiņa un barona kalpones Lības noslēpumi 4
Savā vienpadsmitajā „Robežtelpas” braucienā „Kultūrzīmes” devās uz Neretas novadu Sēlijas dienvidaustrumos. No četriem novada pagastiem trīs – Neretas, Mazzalves un Pilskalnes – robežojas ar Lietuvu. Senajos rakstos Nereta minēta 1298. gadā ar nosaukumu Nirica, bet 1564. gadā ar nosaukumu Narīte pie Susējas. Bet viņpus Mēmelei – jau kaimiņvalsts Lietuvā. Neretas novada ģerbonī ir zelta pūce ar sudraba knābi un rakstāmspalvu ķepā. Un ne jau velti – ar Neretu saistīts Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Veseļa, Veltas Tomas, Lūcijas Ķuzānes un daudzu citu rakstnieku vārdi.
Neretas pagastā: divas baltās mājas
Jau pa gabalu vīd Neretas lepnums luterāņu baznīca, ko uzskata par vecāko dievnamu Sēlijā un uz kuru ved nupat svaigi asfaltētā kādreizējā pagasta skrīvera Pētera Lodziņa vārdā nosauktā iela. Gluži kā dziesmā – uz baznīcu līdzens ceļš… Otra baltā māja Neretā ir Jāņa Jaunsudrabiņa vārdā nosauktā vidusskola. Tā atklāta 1936. gadā un tovasar to apmeklējis pats Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
„Riekstiņos”: atvērs „Daugavu”
… Jāņa Jaunsudrabiņa dzimtās mājas „Riekstiņus” klāj pirmās kupenas, bet muzejā omulību rada iekurtā krāsns .Muzeja vadītājas Ilzes Līdumas tēvs ar Jaunsudrabiņu ir otrās pakāpes brālēni, bet „Baltajā grāmatā” pieminētais Pēterītis – viņas vectēvs.
Nākamais- 2017. gads būs īpašs. Jaunsudrabiņam apritēs 140 gadi, „Riekstiņiem” – 50, apritēs 20 gadi kā Jaunsudrabiņš pārapbedīts Latvijā un 55 gadi kopš viņa aiziešanas mūžībā.
Jāņa Jaunsudrabiņa gads tika iesākts jau aprīlī – ar Ilzes Līdumas grāmatas „Jaunsudrabiņa devums tēlotājā mākslā” atvēršanu Nacionālajā bibliotēkā. Tūlīt tiks izsludināts konkurss jauniešiem literatūrā un zīmēšanā. „Man Jaunsudrabiņš, pirmkārt, ir gleznotājs, tad dzejnieks un tikai pēc tam – rakstnieks,” savu nostāju pauž Ilze Līduma, „viņš strādājis kā fotogrāfs un visu mūžu bijis makšķernieks.”
Pilskalnes pagastā : uz Rīgu un Lietuvu
Pilskalnes pagasta kultūras darba organizatore Mirdza Darekoja, ievērojot senu tradīciju, apzina arī pārējo novadu ļaudis un aicina braukt uz Rīgu baudīt teātri. Būts gan Nacionālajā teātrī, gan Dailē, gan Jaunajā Rīgas teātrī un Rīgas cirkā. Ja izdodas autobusi dabūt no savējiem un nav jāmeklē Viesītē, tad par ceļu katram jāmaksā vien 7 eiro. Jau tagad iegādātas biļetes uz Ziemassvētku koncertu Dailes teātrī.
Kad piektajā gadā sākusies visa rūgšana, barons Hāns pasaucis kalponi un teicis – Lība, pacel širci!- un sabēris tajā visu dārglietu lādīti. Skrej un noroc parkā! Lība metusies pa galvu, pa kaklu, jo razbainieki rādījušies aiz katra koka. Ar tukšu klēpi ātri bijusi atpakaļ, iejūgusi zirgu un prom uz Rīgu, tad,- uz Helsinkiem. Kad pēc nemieriem atgriezusies atpakaļ, viņai vaicāts – Lība, kur dārgumi? Vai nu dienestmeita aizmirsusi, kur tie aprakti, vai kāds cits jau tos atradis. Kad še viesojies Edgars Liepiņš, viņš Elmāru Vectirānu, kurš tūristiem ierodoties Ērberģes muižā, iejūtas barona Hāna ādā, mudinājis – vajag tikai rakt!
Plašāk lasiet “Latvijas Avīzes” 15. novembra numurā vai e-izdevumā.
