ROBEŽTELPA: Indra sauca atpakaļ 0
“Lauku meiteni var aizvest uz pilsētu, bet izdzīt no viņas laukus nav iespējams,” tā smejas Ilona Kangizere, kad jautāju, kā sagadījies, ka viņa ar ģimeni atgriezusies Indrā.
Ilgstoši strādājusi par žurnālisti Daugavpilī, tad pārcēlusies uz Rīgu, vēlāk, jau kopā ar vīru Aleksandru, uz Maskavu, tomēr abas meitas tagad audzina Indrā. Gandrīz pusi laika te pavada arī Aleksandrs, kurš gan joprojām strādā Krievijā – viņa firma izveidojusi un izplata specifisku medicīnas programmatūru.
Jau nopietni Ilona stāsta, ka viņa kādā brīdī Maskavā ļoti skaidri sapratusi: dzīvo no vienas nedēļas nogales Indrā līdz nākamajai, no atvaļinājuma līdz atvaļinājumam, metropoles radītais stress izrādījies pārāk nomācošs.
Liktenīga sakritība, kas atgriešanos noteikti veicinājusi – vēl pirms abu iepazīšanās rīdzinieks Aleksandrs tieši Indras pagastā iegādājies 200 hektārus zemes, sapņojot par ekosaimniecības izveidi. “Joprojām sapņo,” par vīra centieniem pasmaida Ilona, palepojoties, ka viņas nelielajā piemājas saimniecībā burkānu un tomātu pagaidām izaug vairāk. Turklāt nu uz Indru pārcēlusies arī vīramāte.
Pati Ilona ikdienā visbiežāk sastopama Indras kultūras namā, kur mazajiem dejotājiem māca latviešu tautas dejas, bet kopā ar senioriem apgūst senās balles dejas – padespaņa, tūsteps, “Subota” un citas. Par pēdējām teic: sākumā visi, ko viņa uzrunājusi, metuši ar roku un teikuši, ka atnāks paskatīties, savā starpā parunāties, bet uz skatuves neparko nekāps, taču nu jau koncertējuši visos apkārtējos pagastos un pat festivālā Dubrovnikos, ir youtube zvaigznes un piesaistījuši Rīgas Danču kluba uzmanību, uzaicināti uz nometni šovasar Dagdā.
Uz jautājumu, vai pati agrāk dejojusi, teic: vienmēr paticis, bet maz sanācis. Tikai, kad mācījusies astotajā klasē, darbu Indras mākslas skolā sākuši režisors Valdis Klīmanis, horeogrāfe Valentīna Svistunova – tad arī pēdējo skolas gadu dejojusi estrādes dejas. Latviešu tautas deju horeogrāfiju apguvusi jau pēc atgriešanās no Maskavas pedagogu tālākizglītības kursos, bet teic: lai tikai būtu gribēšana, internetā var atrast visu iespējamo.
Jaunākā meita, pirmklasniece Marta, dejo pulciņā pie mammas un Krāslavas mūzikas skolā apgūst vijoļspēli, arī vecākā Arina pēc stundām nodarbināta mākslas skolā un mūzikas skolā mācās klavierspēli, bet pēc tam vēl kopā ar mammu ņem rokā vārdnīcu un lasa latviski, lai vieglāk mācīties. Tāpat lasa bērnu grāmatas krievu valodā un mājās papildus mācās krievu valodu, lai abas valodas zinātu labi un pareizi.
Indrā pārsvarā dzīvojot poļi un baltkrievi, taču tautības jautājums šeit esot mazsvarīgs. “Mēs te, pierobežā esam tik ļoti sajaukušies, mums pilnīgi nav sajūtas: es runāju krieviski, tādēļ mana dzimtene ir Krievijā. Nē, mēs esam dzimuši šeit, Indrā, Latvijā, tāpēc latviešu kultūra ir mūsējā,” stingri nosaka Ilona.
