– Tajā pašā pasākumā ministrs vērtēja, ka robežsardze ar saviem šībrīža uzdevumiem tiek galā tīri labi, bet esot jādomā par nākotnes izaicinājumiem un jāpilnveido spējas, lai nepieļautu tā saukto “zaļo cilvēciņu” nokļūšanu Latvijā. Vai robežsardze tiek gatavota hibrīdkara veidiem, cīņai ar nelegālu paramilitāru grupējumu mēģinājumiem šķērsot robežu? 22
– Kā atceraties, 2012. gadā tika apstiprināta jaunā Valsts aizsardzības koncepcija, kas paredz, ka jau miera laikā Valsts robežsardzes un Latvijas Bankas apsardzes pārvaldes apmācība, bruņojums, sakari ir jāsavieto ar Nacionālo bruņoto spēku izmantotajiem. Kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā robežsardze pāriet NBS sastāvā. Robežsardzes apmācības sistēma iekļauj sevī arī militārus elementus, sākot ar ierindas zināšanām, līdz taktiskām lietām, fiziskai sagatavotībai, šaušanai, kartes lasīšanai un orientēšanos apvidū. Arī šobrīd tas ir aktuāli.
– Kopš šīs koncepcijas pagājuši jau vairāki gadi. Vai Ukrainas notikumi kaut kādā veidā ir aktualizējuši šo sagatavošanu?
– Jā. Pagājušā gadā sākām izvērtēt atšķirības, lai vēl vairāk tuvinātu NBS karavīru un robežsargu sagatavošanu. Šogad sagaidu rezultātus no amatpersonu puses un priekšlikumus apmācības pilnveidošanai. Lai, iekļaujoties NBS sastāvā, mēs ar karavīriem komunicētu vienā valodā.
– Nedrīkstētu arī aizmirst, ka 1940. gadā okupācija sākās tieši ar provokatīvu uzbrukumu Latvijas robežsargiem Masļeņkos. Vai robežsardzē šis gadījums tiek pieminēts un vai, plānojot aizsardzības pasākumus dažādiem scenārijiem, tiek ņemta vērā šī traģiskā pieredze?
– Pēc tās informācijas, kas šobrīd ir mūsu rīcībā, mēs apzināmies, ka reāli draudi konvencionāla militāra iebrukuma veidā šobrīd mums nepastāv. Bet, protams, paliek jautājums par organizēto noziedzību. Skaidrs, ka mēs strādājam tieši uz robežas, tādēļ nepieciešama drošības sistēma, lai nodrošinātos, ka robežsargi spētu reaģēt uz draudiem. Visās mūsu struktūrvienībās glabājas ieroči, visās struktūrvienībās ir pastāvīgas dežūras. Protams, mēs rēķināmies arī ar vēsturisko pieredzi.
Vēlos piebilst, ka robežsardzes kalendārā ir atzīmēti visi mūsu dienesta vēsturē būtiskie datumi. Tostarp mēs svinam starpkaru perioda Latvijas robežapsardzes priekšnieka Ludviga Bolšteina dzimšanas dienu un pieminām viņa nāves dienu, tāpat pieminam Masļeņku traģēdiju un daudzinām savus kritušos biedrus attiecīgajos datumos. Šajos pasākumos piedalās arī viņu bērni un mazbērni, kas vēl ir mūsu vidū.
– Jūs minējāt, ka konvenciāli draudi Latvijai nepastāv, bet neaizmirsīsim par nekonvenciāliem draudiem. Karadarbība Ukrainā arī sākās ar īpaši apmācītu provokatoru iesūtīšanu valsts austrumos nekārtību rīkošanai. Vai Latvijas robežsardze spētu novērst mēģinājumus atkārtot šādu taktiku pie mums?
– Šī prakse nav nekas jauns. Arī Čehijā 1968. gadā ieceļoja vīri vienādos uzvalkos ar vienādiem čemodāniņiem vairākās lidmašīnās. Mūsdienās, par laimi, ir vairāki sieti. Pirmkārt šiem cilvēkiem, visticamāk, būtu jāsaņem vīza iebraukšanai, kur viņi tiek izvērtēti un pārbaudīti datu bāzās, ja nepieciešams, piesaistot arī drošības iestādes.
Ja kāds saņēmis vīzu, bet mums rodas aizdomas par viņa mērķiem, tad uz robežas veicam papildu pārbaudes, intervēšanas, lai pārliecinātos par viņa nodomiem.
Runājot par mēģinājumu iesūtīt valstī kaujiniekus civilajā, mums ir sastādīts profils, izmantojot visdažādāko informāciju, kādiem cilvēkiem uz robežas jāpievērš īpaša uzmanību. Taču vēlos uzsvērt, ka līdz šim nav konstatēti draudi ievest Latvijā kaujiniekus. Tāpat robežsardze faktiski tiešsaistes režīmā nodrošina drošības iestādes ar datiem par ieceļošanu un izceļošanu, tādēļ viņi ātri pamanītu, ja valstī īsā laikā iebrauktu liels skaits jaunu vīriešu.
Kas attiecas uz zaļo robežu, es nevaru tik droši apgalvot, ka aizturam visus pārkāpējus. To es varētu teikt tikai tad, ja mums uz katra metra stāvētu robežsargs, bet tā diemžēl nekad nav bijis un nebūs. Tādēļ nepieciešams pilnveidot robežsardzes spējas konstatēt pārkāpumus un uz tiem reaģēt.
