Būtu tikai par, ja kāds uzbūvētu žogu gar visu robežu. Saruna ar robežsardzes priekšnieku 22
Nesen Latvijas ziņu lentes pāršalca vēsts, ka Igaunija no privātīpašniekiem atpirks pierobežas zemi, lai stiprinātu valsts drošību. Izskanēja arī pārmetumi, ka Latvija nerīkojas. Patiesībā gan attiecībā uz robežlīgumiem un robežas demarkāciju Latvija jau ir priekšā igauņiem, kuriem robežlīgums ar Krieviju ir parakstīts, bet vēl nav ratificēts. Kā skaidro eksperti, arī ratifikācijas procesā robeža var dažviet pabīdīties uz vienu vai otru pusi. Tādēļ robežjoslas ierīkošanu, grāvju rakšanu un stabiņu nospraušanu uzsākt nav lietderīgi. Tāpat kā zemes atsavināšanu no privātīpašniekiem, jo robežjoslas galīgā atrašanās vieta vēl nav noteikta. Skaļie paziņojumi varētu būt saistīti ar to, ka mūsu kaimiņi pēc Igaunijas Drošības policijas darbinieka Estona Kohvera nolaupīšanas austrumu robežas drošībai pievērš pastiprinātu uzmanību un amatpersonām jādemonstrē sava rīcība. Igaunijas policijas un robežsardzes preses virsnieks Uku Tempere informēja, ka projekts pašlaik atrodas tikai sākuma stadijā – tiek apzināti zemes īpašnieki un sākta zemes vērtības aprēķināšana. Igauņi cer zemes pirkšanu pabeigt līdz šā gada beigām.
Tikmēr Latvija bez skaļiem paziņojumiem ir apzinājusi 278 zemes gabalus, kuri daļēji atrodas 12 metru robežjoslā. Lielākā daļa Iekšlietu ministrijas apzināto īpašnieku piekrituši pārdot robežjoslā ietilpstošo daļu. Pašlaik tiek gatavoti valdības rīkojumi par zemes gabalu pirkšanu. Taču zināms, ka vismaz pieci zemes īpašnieki nepiekrīt pārdot zemi, tādēļ tiks gatavoti Saeimas lēmumi par piespiedu atsavināšanu. Kādēļ nepieciešams iegādāties šos zemesgabalus un cik gatavi jauniem izaicinājumiem ir mūsu robežsargi – par to iztaujāju Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Normundu Garbaru.
Kādām vajadzībām nepieciešama zeme, ko valsts uzpērk pierobežā? N. Garbars: “Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka gar mūsu valsts robežu ar Krieviju ir jābūt 12 metru robežjoslai, kas paredzēta robežsardzes funkciju veikšanai un būtu valsts īpašumā. Taču šis lēmums tika pieņemts brīdī, kad privātās zemes jau bija iemērītas un izveidojusies situācija, ka vairākiem īpašniekiem daļa no zemesgabala atrodas šajā 12 metru joslā. Šo daļu no viņiem tad arī tiek plānots atpirkt.”
Robežjoslas izmantošanas vajadzības noteiks valdība un, visticamāk, šis dokuments nebūs publisks. Ziņas par to, cik un kādas tehnikas vienības šajā joslā atradīsies un kur konkrēti tās tiek izvietotas, ir ierobežotas pieejamības informācija. Pamatā šī josla nepieciešama, lai nodrošinātu pastāvīgu uzraudzību gar robežas līniju un robežstabiem. Šī josla arī nodrošinās robežsargiem brīvu un netraucētu pārvietošanos gar robežu, lai nebūtu katru reizi ar zemes īpašnieku jāskaņo atrašanās viņa privātīpašumā. Tāpat tas nodrošinās mūsu darbībām zināmu konfidencialitāti.
Šādu robežjoslu un tās platumu katra valsts nosaka atbilstoši savām interesēm un vajadzībām. Piemēram, ar Igauniju mums savulaik robežjosla bija trīs metri, bet tagad tādas tur vairs nav. Ar Baltkrieviju sākotnēji bija pieci metri, bet tagad tur arī ir 12 metri.
