Robežsardzes priekšnieks Pujāts: Uz robežsardzi publiskajā telpā izdara lielu spiedienu 1
Uz Valsts robežsardzi (VRS) publiskajā telpā tiek izdarīts liels spiediens, neievērojot nevainīguma prezumpciju, šorīt intervijā Latvijas Radio paziņoja VRS priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.
Kā ziņots, Iekšējās drošības birojs (IDB) ir sācis kriminālprocesu par iespējamiem noziegumiem austrumu robežas būvniecības procesos, kura ietvaros tika aizturēts bijušais VRS priekšnieks Normunds Garbars, būvuzņēmuma “Igate” līdzīpašnieks Māris Peilāns un vēl divas personas.
Viņaprāt, tā kā tiek veiktas tikai sākotnējās kriminālprocesuālās darbības, informācijas parādīšanās radot maldīgu priekšstatu par krimināliem pārkāpumiem VRS. Viņš vēlētos, lai pirms publiskošanas informācija būtu kriminālprocesuāli nostiprināti, piemēram, ja informācija sabiedrībai tiktu sniegta tikai brīdī, kad lietu nodod tiesai.
Viņš uzsvēra, ka būvniecības objekti uz robežas vēl nav nodoti ekspluatācijā, un tajā brīdī arī tikšot vērtēta pakalpojumu sniegšanas kvalitāte. Tā kā darbi nav pabeigti, nevarot teikt, ka robežas iekārtošanas procesa laikā būtu pazuduši izcirstie koki, jo vēl notiekot to uzskaite. VRS esot zināms, ka zināmā apjomā koki no robežas joslas ir izvesti, bet nevarot teikt, ka tie ir pazuduši, jo darbu veicēji paši informējuši par šādām darbībām.
Pujāts uzskata, ka lauzt līgumus par konkrētās robežas izbūvi pašlaik nebūtu lietderīgi, jo darbi ir faktiski pabeigti, atlicis teju vien nodot tos ekspluatācijā, bet, laužot līgumus, darbi paliktu pusratā, veiktajiem darbiem nebūtu nekādu garantiju, tāpēc Pujāts domā, ka vajag pabeigt darbus un pieskatīt, lai tie būtu paveikti kvalitatīvi, pretējā gadījumā piemērojot darbu veicējam kādas sankcijas u.tml.
Pujāts stāstīja, ka austrumu robežas izbūve lielā mērā ir pabeigta uz Latvijas un Krievijas robežas, kur izbūvēti 220 no 283 kilometriem, savukārt Baltkrievijas robežas izbūve ir sākumposmā.
VRS secinājusi, ka Latvijas un Krievijas robežas izbūvei esot nepieciešams papildus finansējums, jo būvniecības procesā radušās “papildus vajadzības”, piemēram, atklājies, ka vietām nestabilas grunts dēļ žogu vajag vairāk nostiprināt, jātīra caurteces un jāveic citi darbi.