Robežsardzei akūts cilvēku trūkums 13
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vērsīsies ar vēstuli pie Ministru prezidentes, lūdzot rast papildu finansējumu robežsardzei – darbinieku atlīdzībai un tehnisko iekārtu atjaunošanai.
Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars nav no tiem iestāžu vadītājiem, kas lielāko tiesu laika pavada sūdzamies par nepietiekamo valsts finansējumu. Šajos gados robežsargi iemanījušies iztikt ar tiem līdzekļiem, kas ir viņu rīcībā, un to, ko izdodas papildus iegūt no Eiropas fondiem vai starptautiskajiem partneriem. Vienlaikus darba efektivitātes rādītājos mūsu robežsargi neatpaliek no igauņu vai lietuviešu kolēģiem, kuri nodrošinājuma ziņā mūsējiem ir krietni priekšā. Tomēr nu jau situācija sāk rādīties riskanta, un par to ģenerālis Garbars vakar informēja Saeimas Aizsardzības komisijas deputātus.
“Robežas fiziskās apsardzības kapacitāte mums šobrīd ir nepietiekama. Mums akūti trūkst cilvēku un tuvākajos gados šo iztrūkumu nevarēsim kompensēt ar modernāku tehniku,” teica Garbars. Kopumā šim dienestam būtu nepieciešami vismaz 266 cilvēki. Šopavasar apmācībai Valsts robežsardzes skolā uzņemti 38 kandidāti, vēl viens iesaukums plānots rudenī, bet ierobežotā finansējuma dēļ tas nespēšot nosegt iztrūkumu. Valdība gan 2013. gadā apstiprinājusi “Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepciju”, bet finansējuma trūkuma dēļ tā praksē īsti nedarbojas. Pēdējos gados uzlabojas robežsargu devums cīņai ar kontrabandu, bet iespējas izmantot atalgojumu kā motivējošu faktoru samazinās, jo ēnu ekonomikas apkarotāji vairs netiek īpaši prēmēti.
Piesaistot ES fondus, robežsargiem izdevies iegādāties jaunus sauszemes transportlīdzekļus. Videonovērošanas un sensoru sistēma ir novecojusi (tā iegādāta vēl laikā, kad Latvija gatavojās iestāties Šengenas zonā), bet ar zināmām pūlēm to iespējams uzturēt darba kārtībā, lai tā pildītu vismaz minimālās funkcijas. Tehniskos līdzekļus robežsardze cer saņemt no ASV, kas paudušas gatavību palīdzēt Baltijas valstīm nostiprināt austrumu robežu. Pašlaik tiekot gatavots nepieciešamo tehnikas vienību saraksts.
Dienesta rīcībā ir arī četri helikopteri, kas pamatā tiek izmantoti uz Baltkrievijas robežas, lai novērstu kontrabandas ievešanu, izmetot to no valstī iebraucošiem vilcieniem. “Tas mums ir liels atspaids, bet laikus jāsāk domāt par viendzinēja helikoptera nomaiņu pret jaunākiem,” stāstīja robežsardzes priekšnieks. Arī avioparka atjaunošana paredzēta minētajā koncepcijā, bet budžeta finansējums tehnikas nomaiņai šobrīd nav piešķirts.
Toties Valsts robežsardze ir apņēmības pilna no 2016. līdz 2022. gadam apgūt vairāk nekā piecu miljonu eiro ES finansējumu austrumu robežas nostiprināšanai.
Arī daudz aprakstītajai robežjoslas labiekārtošanai pašlaik ir tikai politisks atbalsts. Proti – valsts ir atvēlējusi līdzekļus, lai apzinātu, cik liela daļa robežjoslas atrodas privātīpašnieku rokās, un sāktu gatavot atpirkšanas darījumus. Taču, par kādiem līdzekļiem labiekārtot šo teritoriju, joprojām nav skaidrs. Salīdzinājumam – Lietuva savu robežjoslu ne vien nolīdzinājusi, izcirtusi un izpļāvusi, bet pat sākusi aprīkot ar sētu un taciņu. Arī Igaunija, kas pat vēl nav pabeigusi visas robežlīguma formalitātes ar Krieviju, jau ir krietni priekšā Latvijai robežjoslas labiekārtošanā dabā. “Šis mums ir tāds bēdu stāsts. Ja nespēsim iet vienā solī ar Lietuvu un Igauniju, tad nelegālās imigrācijas spiediens uz Latvijas robežu palielināsies,” prognozēja Garbars.
Uzklausījuši robežsardzes priekšnieku, Aizsardzības komisijas deputāti nolēma vēstulē lūgt Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu rast papildu finansējumu robežsardzes vajadzībām. Vienlaikus gan no deputātu izteikumiem noprotams, ka lielas cerības uz papildu līdzekļiem šogad nevajadzētu lolot.
