Robežsardze būvēs papildu 100 kilometrus žogu robežai ar Krieviju 9
Valsts Robežsardze lūgs papildu piecus miljonus eiro valdībai, lai uz Krievijas un Latvijas robežas līdz 2019. gada beigām izbūvētu vēl 100 kilometru žoga, jo līdz šim izbūvēto žogu robežsargi atzinuši par efektīvu traucēkli nelegālajai robežšķērsošanai.
“Žogs sevi ir attaisnojis. Ja tam vēl uzlabos funkcionalitāti ar tehniskajiem palīglīdzekļiem, arī paredzētais papildu posms būs liels atspaids robežsargiem,” žurnālistiem skaidroja Garbars.
Uz Latvijas un Krievijas robežas plānots izbūvēt žogu 193 kilometru garumā, no kura jau uzcelts 67 kilometru garš žogs. Tam gan ir pārrāvumi vietās, kura atrodas dabiskie šķēršļi robežas pārvarēšanai, kā, piemēram, purvains un aizaudzis apvidus.
“Šogad turpināsies robežjoslas iekārtošana uz Latvijas un Krievijas robežas. Šī 12 metrus platā zona veidota tā, lai tajā varētu pamanīt robežpārkāpēju pēdas, kā arī no ES līdzekļiem tā tiek aprīkota ar nepieciešamajām kontroles sistēmām.
Valsts Robežsardzes priekšnieks informēja, ka plāno izsludināt iepirkumu žoga būvniecībai uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Būvniecības izmaksas tiek lēstas līdz 24 miljoniem.
Žogs netiks būvēts visas 173 kilometrus garās Latvijas–Baltkrievijas robežas garumā, jo šo robežu atsevišķās vietās veido upes un ezeri, kas ir dabiski šķēršļi, tādējādi žogs būs ar vairākiem pārrāvumiem.
Runājot par nelegālās robežsardzes tendencēm, Garbars uzsvēra, ka nākotnē var sagaidīt, ka Latvijā patvērumu varētu lūgt Krievijā aizliegtās Jehovas liecinieku sektas dalībnieki. Garbars uzsvēra, ka patvēruma lūgšana nenozīmē, ka tas arī uzreiz tiek piešķirts, bet nevar izslēgt viltus patvēruma pieprasīšanas gadījumus. Pērn robežsardzē patvērumu lūdza 199 cilvēki, bet tikai 19 no viņiem tika piešķirts alternatīvais statuss, bet nevienam no šīs grupas – bēgļa statuss.
Robežsardzes priekšnieks uzsvēra, ka pirms vairākiem gadiem, kad Krievijā varas iestādes būtiski vērsās pret viendzimuma pāriem, patvērumu Latvijā lūguši cilvēki, kuri apgalvoja, ka Krievijā tiekot vajāti netradicionālās seksuālās orientācijas dēļ.
Pērn nelegālā zaļās robežas šķērsošanā pieķerts 121 cilvēks, kas esot trīs reizes mazāk nekā 2016. gadā. Jūtami mainījusies cilvēku kontrabandistu stratēģija – viņi vairs savus “klientus” nenogādā līdz valsts vidienei, bet gan “pavada” līdz valsts robežai. Tāpat arī cilvēki, kas vēlas nelegāli iekļūt mūsu valstī, plašāk izmanto viltotus vai nederīgus ceļošanas un personas dokumentus.
Kopumā nelegālā robežšķērsošana pērn nav mazinājusies salīdzinājumā ar 2016. gadu, bet ir mainījušās metodes, piemēram, Vjetnamas pilsoņi mēģinājuši iekļūt ar vilcieniem – kad vilciens šķērsojis robežu, vjetnamieši esot lēkuši no tā nost.
