Robežpārkāpēju izmitināšanai var nākties veidot telšu novietnes un iesaistīt papildspēkus 28
Ņemot vērā pieaugošo nelegālās migrācijas krīzi un Covid-19 pandēmijas riskus, Valsts robežsardzes rīcībā esošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru kapacitāte ir izsmelta, tāpēc, iespējams, nāksies veidot telšu novietnes un būs jāiesaista citas struktūras robežpārkāpēju izmitināšanā, pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Otrdien, 10.augustā, valdībā gaidāms lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paplašinās robežsargu tiesības no Baltkrievijas ienākušo imigrantu novirzīšanai atpakaļ uz kaimiņvalsti.
Pujāts aģentūrai LETA patlaban gan atturējās minēt, kādas būs robežsardzes pilnvaras pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas, taču norādīja, ka robežsardze ir definējusi savu redzējumu par krīzes risināšanu.
“No valdības lēmuma būs atkarīgs, kādas tiesības un pilnvaras robežsardzei tiks piešķirtas. Robežsardze ir definējusi savas vajadzības par aktīvāku vēršanos pret nelikumīgajiem robežpārkāpējiem,” skaidroja Pujāts.
Robežsardzes priekšnieks apliecināja, ka savu vajadzību definēšanā robežsardze “kaut kur arī” reaģējusi uz politiķu pausto, ka jāpielieto tāda taktika, lai pārkāpējus varētu uzreiz nosūtīt atpakaļ uz Baltkrieviju.
Pujāts apstiprināja aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju, ka aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru un citu robežsardzes rīcībā esošo izmitināšanas telpu kapacitāte jau ir izsmelta, jo papildu saglabājas arī Covid-19 risks.
Patlaban pieci robežpārkāpēji ir inficēti, un tas nozīmē, ka robežsardzes rīcībā esošajās telpās ir jāievēro epidemioloģiskās drošības prasības.
Kā iespējamos risinājumus pārkāpēju izvietošanā viņš minēja telšu novietnes, pašvaldību rīcībā esošos īpašumus, piemēram, neizmantotas internātskolas vai arī Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūru.
“Reālākais varētu būt telšu izvietošana” norādīja Pujāts un apliecināja, ka teltis faktiski jāsāk veidot jau tuvākajās dienās, jo situācija var strauji mainīties.
“Arī šajā jomā viss būs atkarīgs no valdības sēdē lemtā,” piebilda Valsts robežsardzes priekšnieks, gan patlaban atturoties minēt, kuru pašvaldību teritorijās ārvalstniekus varētu izvietot.
Par valsts austrumu robežas nelikumīgu šķērsošanu pērn aizturēts septiņreiz mazāk cilvēku nekā pēdējās četrās dienās.
Šādos apstākļos novados pie Baltkrievijas robežas paredzēts izsludināt ārkārtējo situāciju.