Robežkontroles punktus uz Krievijas un Baltkrievijas robežām turpmāk varēs šķērsot tikai ar automašīnām 0
Iekšlietu ministrija (IeM) ir saņēmusi Valsts robežsardzes priekšlikumu par robežkontroles punktu “Pāternieki” Krāslavas novadā, kā arī “Grebņeva” un “Terehova” Ludzas novadā daļēju slēgšanu, aģentūrai LETA apliecināja ministrijā.
Kā liecina IeM sagatavotais un tiesību aktu portālā pieteiktais lēmumprojekts, jau no 19.marta Latvijas robežpunktus ar Krieviju un Baltkrieviju “Pāternieki”, “Grebņeva” un “Terehova” tiks atļauts šķērsot tikai ar automašīnām, “lai pastiprinātu robežapsardzības sistēmu un efektivizētu robežkontroles organizēšanu”.
Ierobežojumu terminēšana laikā rīkojuma projektā nav minēta.
Rīkojuma projekta anotācijā pausts, ka robežpunktu daļēja slēgšana nepieciešama pašreiz esošās ģeopolitiskās situācijas dēļ saistībā ar Krievijas veikto kara darbību Ukrainā. Ministrijā uzsver, ka ir nepieciešams pastiprināt robežapsardzības sistēmu un efektivizēt robežkontroles organizēšanu minētajos robežšķērsošanas vietās.
“Krievijas uzsāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā riska apstāklis un iespējama motivācija Krievijai un Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz Latvijas robežas,” pauž IeM, piesaucot arī Somijas pieredzi saistībā ar robežas slēgšanu, proti, neilgā laika posmā tika konstatēts personu pieaugumu skaits, kas nelikumīgi mēģināja šķērsot Somijas-Krievijas robežu ar velosipēdiem un skrejriteņiem. Tagad Somijas un Krievijas robežu ir aizliegts šķērsot ar kājām.
“Līdz ar to ir būtiski Latvijai ievērot vienotu rīcību attiecībā uz robežkontroles organizēšanas efektivitāti uz Latvijas robežām ar Baltkrieviju un Krieviju esošajās robežšķērsošanas vietās, pieļaujot, ka Krievija uz valsts robežas ar Somiju izmanto hibrīdkara taktiku un var atkārtot migrācijas krīzes izraisīšanas scenāriju, kāds tas tika pielietots jau uz Baltkrievijas robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm,” pausts anotācijā.
IeM pauž, ka personu pulcēšanās pie robežšķērsošanas vietām ir vērā ņemams sabiedriskās drošības risks, kas būtiski ietekmē robežšķērsošanas vietas režīma nodrošināšanu, jo pastāv vairāki izaicinājumi attiecībā uz nelikumīgu ārējās robežas šķērsošanu ne tikai caur robežšķērsošanas vietu, bet arī apejot to. Papildus jāņem vērā apstāklis, ka vienlaicīga daudzu personu koncentrēšanās pirms Latvijas robežšķērsošanas vietām rada augstus riskus, kas var būt vērsti uz masu nekārtībām, ar mērķi apdraudēt robežšķērsošanas vietas režīmu, kas ir tiešs apdraudējums Latvijas iekšējai drošībai.
“Līdz ar to, ņemot vērā norādītos aspektus, ir svarīgi pieņemt piesardzības pasākumus un pārskatīt robežkontroles organizēšanu robežšķērsošanas vietās, lai valsts jau laikus veiktu efektīvus pasākumus, mazinot risku iestāšanos, proti, apzinot un mazinot riskus valsts robežas drošībai,” pauž IeM, anotācijā gan nesniedzot konkrētāku informāciju, piemēram, kā skaitliski audzis robežšķērsotāju skaits minētājos robežkontroles punktos pēdējās dienās.
Par iesniegto priekšlikumu valdība lems otrdien, 18.martā.
Kā pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem stāstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), šādā veidā tiks aizsargāta Šengenas zona no “potenciālas migrācijas instrumentalizācijas”.
Siliņa norādīja, ka Iekšlietu ministrija visu laiku ir saziņā ar Somijas kolēģiem, notiek informācijas apmaiņa. “Mēs zinām, ka pirms gada līdzīgi gadījumi bija arī uz Somijas robežas,” izteicās Siliņa, norādot, ka rīt valdībā šis jautājums vēl tiks lemts un diskutēts, lai varētu esošās problēmas maksimāli novērst.
Vaicāta, vai lēmums ļaut robežu šķērsot tikai ar automašīnām būs pietiekams, lai tiktu nodrošināta drošība, Siliņa norādīja, ka Iekšlietu ministrijas piedāvājums vēl tiks pārrunāts valdībā, tiks uzdoti jautājumi arī par to, vai migranti nevarētu izmantot mehāniskos transportlīdzekļus robežas šķērsošanai.
Politiķe piebilda, ka riski tiekot maksimāli izvērtēti, lai ļautu “tranzītam normāli pārvietoties”. “Ir skaidrs, ka rīt uzklausīsim Iekšlietu ministriju, lai saprastu, kādi ir robežsardzes apsvērumi,” klāstīja premjere.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka “šajos jautājumos ir svarīgi pieņemt profesionālus lēmumus, balstoties uz iestāžu atzinumiem”. Valainis sprieda, ka pašlaik jautājumi par robežas drošību tiek risināti pietiekoši ātri.
“Kas attiecas uz komunikāciju ar pierobežas iedzīvotājiem, tajā skaitā pašvaldībām, manuprāt, aizsardzības jautājumos komunikācija ir jāveido intensīvāka,” sacīja Valainis un piebilda, ka ir svarīgi, lai pie iedzīvotājiem ātri nonāktu nepieciešamā informācija un “nebūtu jāvadās pēc baumām”.
Arī Aizsardzības ministrijā aģentūrai LETA sacīja, ka tā atbalsta daļēju robežpunktu slēgšanu.
Kau 2023.gada oktobrī Latvija apturēja Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietu darbību. Savukārt 2024.gada februārī tika pieņemts lēmums par robežšķērsošanas vietas “Silene” darbības apturēšanu jeb neatjaunošanu uz Latvijas – Baltkrievijas robežas. Minētie Ministru kabineta rīkojumi tika pieņemti, ievērojot Krievijas sākto karu Ukrainā, lai mazinātu apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai.
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts intervijā Latvijas Televīzijai pirmdien klāstīja, ka migrantu pieplūduma dēļ Valsts robežsardze lūgs valdību lemt par daļēju robežkontroles punkta “Pāternieki” Krāslavas novadā slēgšanu, proti, ļaut tā šķērsošanu tikai autotransportam. Iespējamos ierobežojumus Grebņevā un Terehovā viņš nepieminēja.
Viņš skaidroja, ka par termiņu lems valdība, bet tas varētu būt, piemēram, pusgads.
Ja pārkāpēju plūsma kļūs kritiski augsta, Valsts robežsardze varētu lūgt robežpunktu slēgt vispār, viņš apliecināja. Tas būtu gadījums, kad vienlaikus pulcējas desmiti vai simti migrantu.
Pujāts atklāja, ka šis robežkontroles punkts nedēļas nogalē uz neilgu laiku bija slēgts divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nestabilas tehnisko sistēmu darbības dēļ. Otrkārt, pastāvēja risks, ka šis punkts var tikt izmantots nelegālās migrācijas instrumentalizācijai. Proti, robežsargi novēroja pārkāpēju pulcēšanos Baltkrievijas pusē. Tāpat tika saņemta apsteidzoša informācija par šādu iespējamību. Četru migrantu intervijās noskaidrots, ka varētu ierasties lielāks skaits cilvēku.
“Izanalizējot informāciju, tika saskatīti augsti riski, ka kontrolpunkts varētu tikt izmantots masīvai pārkāpēju iestumšanai Latvijā no Baltkrievijas. Novērojumi to apliecina,” skaidroja Valsts robežsardzes priekšnieks.
