“Robeža starp neētisku rīcību un emocionālu vardarbību pret bērnu ir ļoti šaura” – tiesībsargs norāda uz nepilnībām sistēmā 0
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati. Tiesībsarga novērojumi liecina, ka šāda prakse nenodrošina ētikas normu pārkāpumu efektīvu izskatīšanu. Tādēļ likumā jānostiprina gan pedagogu pienākums ievērot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izstrādāto pedagogu profesionālās ētikas kodeksu, gan vienotu ētikas normu pārkāpumu izskatīšanas kārtību.
Līdz šī gada 3. februārim tiesībsargs aicina Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību informēt par turpmāko rīcību šo jautājumu risināšanā.
Kas paveikts līdz šim un ko vēlas tiesībsargs?
Nepieciešamību izstrādāt vienotas pedagogu profesionālās ētikas normas tiesībsargs aktualizēja jau 2022. gadā. LIZDA pērn sāka darbu pie pedagogu profesionālās ētikas kodeksa, kas būs saistošs ikvienam pedagogam un noteiktu vienotus principus. Saskaņā ar tiesībsarga rīcībā esošo informāciju LIZDA ētikas kodeksu 2024. gada vasarā ir iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijā saskaņošanai.
Šajā saistībā tiesībsargs vērš uzmanību, ka būtiska ir arī vienota ētikas normu pārkāpumu izskatīšanas kārtība, atgādinot par 2024. gadā veiktajiem grozījumiem Bāriņtiesu likumā. Tomēr atšķirībā no bāriņtiesu darbiniekiem, kuri visi ir pašvaldības dibinātu iestāžu darbinieki, pedagogu darba devējs var būt gan pašvaldība, gan valsts, gan privātais sektors. Tādējādi ētikas pārkāpumu izskatīšana pašvaldības izveidotā ētikas komisijā ne visos gadījumos būtu piemērota.
Tiesībsarga ieskatā, pēc LIZDA izstrādātā ētikas kodeksa pieņemšanas vajadzētu izdarīt grozījumus Izglītības likumā. Pirmkārt, konkretizēt jau esošo pedagogu pienākumu ievērot
profesionālās ētikas normas (ar atsauci uz LIZDA izstrādāto ētikas kodeksu). Otrkārt, likumā noteikt sūdzību izskatīšanas kārtību par pedagogu ētikas pārkāpumiem. Tās varētu izskatīt izglītības iestādes dibinātāja izveidota ētikas komisija, pieaicinot LIZDA deleģētu pārstāvi piedalīties lietas izskatīšanā ar padomdevēja tiesībām.
“Likumā nostiprināts pedagogu profesionālās ētikas kodekss un skaidra vienota kārtība pārkāpumu izskatīšanā ir ļoti būtiska, jo robeža starp neētisku rīcību un emocionālu vardarbību pret bērnu ir ļoti šaura. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pārkāpumu izskatīšanā iegūto informāciju varētu izmantot, lai stiprinātu pedagogu kā morālo vērtību vēstnešu lomu sabiedrībā, mācoties no procesā iegūtās pieredzes un atziņām. Ja šo jautājumu varēja sakārtot attiecībā uz bāriņtiesām, tad to jāspēj izdarīt arī izglītības jomā,” uzsver Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
