Robeža kļūst drošāka: Armijas un robežsardzes sadarbība nākamajā pakāpē 0
Lai gan pagājis tikai pusotrs mēnesis, kopš valsts robežas apsardzībā piedalās arī Latvijas bruņoto spēku pārstāvji no Zemessardzes Vidzemes un Latgales brigādēm, jau iespējams izdarīt pirmos secinājumus, un tie speciālistu ieskatā ir pozitīvi.
Ieguvēji ir gan robežsargi, gan zemessargi, kas iepazinuši viens otru, uzzinājuši daudz jauna par otras puses ekipējumu un gatavību darboties dažādās situācijās.
Ik diennakti jaunos pienākumus kopā ar robežsargiem pilda nepilns simts zemessargu, un tas ļāvis nodrošināt gandrīz divas reizes lielāku robežas kontroles intensitāti. Visdrīzāk, to labi zina arī kriminālās personas, kas iesaistītas robežas nelegālā šķērsošanā. Aizvadītajā pusotrā mēnesī nav fiksēts neviens šāds mēģinājums.
Ieguvums valsts visaptverošai aizsardzībai
Pieredzējusī militārpersona – atvaļinātais pulkvežleitnants, RSU doktorants, Aizsardzības akadēmijas vieslektors un uzņēmuma “Patria Latvia” izpilddirektors Uģis Romānovs: “Mans vērtējums ir ļoti, ļoti pozitīvs. Katrā nelaimē, kā redzams, ir arī atrodams pozitīvais, kas ļauj kaut ko iegūt un mācīties. Tas ir fantastisks piemērs divu struktūru – Robežsardzes un Zemessardzes – sadarbībai. Tā ir iespēja papildināt robežsargu spējas ar armijas iespējām. Šī sadarbība ir ļoti svarīga no valsts aizsardzības viedokļa. Tā ļauj robežsardzei saprast, ko spēj armija, un ļauj arī otrai pusei iepazīt pašus robežsargus. Tā ir nepieciešamā iepazīšanās individuālā līmenī, apmaiņa ar informāciju citā pakāpē un reāla sadarbība – tieši tas, uz ko paredzēts iet, ieviešot vispārējo valsts aizsardzību.”
Robežsargi gandarīti par kopdarbu
Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Valdis Jukšs “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka ieguvumu no Zemessardzes iesaistīšanās robežas kontrolē labi raksturo skaitļi. Tur, kur iepriekš bijis iespējams izveidot vienu norīkojumu, tagad ir divi šādi norīkojumi. Arī robežas kontroles blīvums palielinājies divas reizes un līdz ar to faktiski divas reizes pieaugusi arī drošības pasākumu intensitāte.
Par sadarbību ar Zemessardzi Jukšs varot teikt vienīgi pozitīvus vārdus. Zemessargi ierodas noteiktā vietā, viņiem atbilstoši tiekot veikta veselības un alkohola pārbaude. “Personīgais kontakts ir nozīmīgi uzlabojies. Mēs arī iepriekš esam strādājuši valsts visaptverošās aizsardzības plāna ietvaros, bet tad mēs tikāmies vienu vai divas reizes gadā. Piemēram, lielo mācību “Namejs” laikā. Tagad sadarbība ir krietni ilgāka un ir tas ir labi,” teica Robežsardzes pulkvedis. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu tagad situācija uz robežas esot daudz mierīgāka. Pērn pāri robežai no Krievijas vesti dažādu valstu iedzīvotāji, piemēram, no Vjetnamas un Indijas. Ar “gidu” pienākumiem pārsvarā nodarbojas Krievijas pilsoņi no Ziemeļkaukāza republikas Čečenijas. Beidzamā nelegālā robežas šķērsošana notikusi 29. martā, kad Baltinavas novadā notverti divi no Krievijas ieradušies Alžīrijas pilsoņi. Viņi paskaidrojuši, ka esot devušies labākas dzīves meklējumos.
Bažas šobrīd, pēc Jukša teiktā, radot nesankcionēta dronu atrašanās gaisā virs robežas zonas. Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, vai to īpašnieki esot zināmi un tie atrodas pie mums vai arī Krievijā, pulkvedis nevarēja atbildēt. Līdz šim esot izdevies uzzināt tikai viena šāda lidaparāta īpašnieku. Tas izrādījies kāds Rēzeknes iedzīvotājs, ar kuru līgumu noslēgusi kāda apdrošināšanas kompānija par lauksaimniecības zemju apskati. Tiesa – šīs personas dronam nav bijis atļauts atrasties virs pierobežas joslas. “Šobrīd mēs nedrīkstam atslābināties. Nepieciešams ņemt vērā situāciju Krievijā, no kurienes daudzi cilvēki var vienkārši gribēt mukt ārā,” teica Jukšs.
NATO robežai jābūt drošībā
Politologs, LU vieslektors Andis Kudors arī pozitīvi vērtē Zemessardzes norīkošanu darbam uz valsts austrumu robežas. “Tas ir pareizs lēmums, tāpat arī zemessargu gatavība piedalīties šajā procesā. Es augstu vērtēju arī daudzu personu iestāšanos Zemessardzē, kas bija sevišķi vērojama pēc Krimas un Donbasa notikumiem 2014. gadā. Domāju, ka ar darbu pie robežas pieaugs zemessargu spējas, un tas ir pozitīvi vērtējams no valsts aizsardzības skatpunkta,” “LA” teica politiskais eksperts. Pēc viņa teiktā, labi redzams, ka Krievija netiek galā ar Covid-19, un tas vēl vairāk varot sašūpot politiski šobrīd visai nestabilo valsti. Tuvākajā nākotnes perspektīvā – atskaites punkts esot 2024. gads – kāda tad būs Krievija. Vai ar tagadējo vai ar citu prezidentu vadībā. Zinot, ka Krievijā pastāv tādi nevalstiski militāri formējumi kā “Vagner”, robežas nostiprināšana ir nepieciešams pasākums. Latvijas, tātad arī NATO, kopējai robežai ir jābūt drošībā, uzskata Kudors.
