Kā aprēķina vērtību 4
Latvijas–Krievijas valsts robežas joslā privātpersonām un juridiskajām personām piederošo nekustamo īpašumu novērtēšanu veic kompānija SIA “Vestabalt”, kas šīs tiesības ieguva atklātā konkursā.
Atlīdzība par atsavinātajiem zemes gabaliem ir atkarīga no zemes gabala tirgus vērtības – vai tā ir aramzeme, aizaugusi pļava, augstvērtīgs mežs vai neizbrienama slīkšņa. Taču īpašuma tirgus vērtība ir tikai daļa no “taisnīgas atlīdzības”, ko valsts garantē par atsavinātajiem īpašumiem.
Kadastrālai vērtībai ir jābūt maksimāli tuvinātai īpašuma tirgus vērtībai, taču, tā kā lauksaimniecības zemes tirgus ir ļoti aktīvs, tām jau vairākus gadus kadastrālā vērtība ir divas trīs reizes zemāka nekā reālā tirgus cena. Kadastrālo vērtību valsts nosaka, lai varētu aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli.
Sarežģītāk aprēķināt zaudējumus, ko izraisa īpašuma vai tā daļas atsavināšana. Naudā neizmērāma ir atsavināmā īpašuma sentimentālā vērtība. Daži pierobežas zemes īpašnieki uzskata, ja Eiropai nepieciešama platāka robeža, tad par zemi jāmaksā ja ne gluži Eiropas cenas, tad vismaz Zemgales līmenī noteikti. “Varbūt īpašnieks uzskata, ka mežs atsavināmajā zemes īpašumā ir ļoti vērtīgs, taču jāņem vērā, ka mežaudžu vērtība ir diferencēta – koksnei viena cena ir placī un pavisam cita augošā mežaudzē,” skaidro SIA “Vestabalt” pārvaldīšanas un apsaimniekošanas daļas vadītājs Juris Valainis
Trīs īpašnieki nepiekrīt
Pagaidām par visiem īpašumiem panākta labprātīga atsavināšana, īpašniekiem piekrītot saņemt aprēķināto kompensāciju, zina teikt Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Rekšņa. Spraigākas diskusijas norit ar trīs īpašniekiem (vienu juridisko personu, divām fiziskajām), kuriem kopumā pieder deviņi īpašumi Krievijas pierobežā. Šie īpašnieki nepiekrīt novērtējumam un plānojot piesaistīt savu vērtētāju. “Ja viņu vērtējums būs ļoti atšķirīgs, piesaistīsim neatkarīgu vērtētāju no Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas,” piebilda valsts iestādes pārstāve.
Latvijā īpašumu atsavina vienojoties, taču, ja nevienojas, Saeima pieņem atsevišķu likumu par piespiedu atsavināšanu pret “taisnīgu atlīdzību”.
“Līdz šā gada beigām ir iecerēts veikt visu zemes gabalu novērtēšanu. Līdz 2017. gada vidum ceram visus Latvijas–Krievijas robežas joslas ierīkošanai nepieciešamos zemes gabalus atsavināt,” skaidro I. Rekšņa. Šobrīd procesu kavē tie zemju īpašnieki, kas devušies darbā ārvalstīs, mantinieki, kuriem ir grūtības pierādīt, kam īsti īpašums pieder.
Par 38 īpašumiem, kas atsavināti pērn, jau izmaksātas kompensācijas – 31,9 tūkstoši eiro.
Atsavināšana pamatīgi aizkavējusies
Latvijas–Krievijas robežas joslas uzmērīšana un robežas joslā ietilpstošo nekustamo īpašumu daļu atsavināšana notiek jau kopš 2012. gada. Šos darbus bija paredzēts veikt vēlākais līdz 2014. gada beigām. Tiesības uzmērīt Latvijas–Krievijas robežas joslu un atsavināt tās izveidei nepieciešamos īpašumus, uzvarot NVA izsludinātajā konkursā, sākotnēji ieguva uzņēmums SIA “MikroKods”. Līgums ar NVA pēc vairākām konkurentu sūdzībām tika noslēgts, tā summa – 827 tūkst. eiro. Diemžēl kompānijai ar darbiem pārāk raiti nevedās un NVA divus mēnešus pirms līguma termiņa beigām informēja “MikroKods”, ka līgums pagarināts atkārtoti netiks. Četru gadu laikā šis uzņēmums izpildīja saistības tikai par 53%, informē I. Rekšņa. Lai pabeigtu “MikroKods” nepadarītos darbus, NVA pērnā gada nogalē izsludināja vēl divas iepirkuma procedūras. 2016. gada janvārī noslēgts līgums ar SIA “Vestabalt” par nekustamo īpašumu novērtēšanu un ar SIA “Baltex Group” par zemes ierīcības projektu izstrādi.
