Robeža cauri pagalmam. Pierobežā valsts atpērk zemi gan par grašiem, gan tūkstošiem 4
“Paldies valstij! Nopirku televizoru”
Valdība šonedēļ atļāva Iekšlietu ministrijai atsavināt kārtējos divus zemes gabalus Līdumnieku pagastā, lai varētu paplašināt pierobežas joslu. Latvijas valsts robežas platums ar Krievijas Federāciju ir 12 metri. Lai iezīmētu dabā robežas joslu un uzstādītu informatīvās norādes, no zemes īpašniekiem tiek atsavināta zeme, kas atrodas pie pašas valsts robežas. Kopš 2012. gada Latvijas un Krievijas valsts robežas joslas ierīkošanai atsavināti 72 īpašumi, savu kārtu gaida vēl 129. Pavisam paredzēts atsavināt 286 īpašumus. Atsavināto īpašumu platības ir dažādas – sākot no 6 hektāriem un beidzot ar 6 kvadrātmetru lielu zemes gabaliņu, par kuru īpašniekam valsts samaksājusi 1 eiro. Atsavināšana gan pamatīgi aizkavējusies – šos darbus bija paredzēts veikt vēlākais līdz 2014. gada beigām.
Alūksnes novada Pededzes pagasta “Jaunērgļu” saimnieka Modra Tašmana māja ir faktiski uz robežas – Krievijas teritorija ir dažu desmitu soļu attālumā. “Jaunērgļi” ir gandrīz kā Latvijas anklāvs Krievijas teritorijā – īpašumu no trim pusēm ietver robežgrāvis ar dzeloņstiepļu žogu, kas skar arī viensētas pagalmu. Modris tieši šonedēļ no vērtētāja “Vestabalt” saņēmis vēstuli, kurā vēstīts, ka pēc Jāņiem, 28. jūnijā, ieradīsies firmas pārstāvji, lai novērtētu pierobežas joslas izveidei atsavināmo īpašuma daļu. “Nezinu, kā būs, vai dos vietā zemi citur jeb piedāvās kompensāciju,” Modris rausta plecus. Pirms kādiem diviem mēnešiem gar robežu īpašumā iesprausti stabiņi, tie, iespējams, varētu liecināt par atsavināmo zemes joslu. Tajā ietilpst ne tikai daļa sakņu dārza, bet arī klētiņa. “Robeža no mājas būs 3–4 metru attālumā,” spriež Modris. “Jaunērgļus” Modris mantojis no vectēva Ādolfa, kuram savulaik jau atsavināta zeme robežas joslas veidošanai – sākumā 6 metri, pēc tam vēl 6 metri. Par to solīta kompensācija, kad parakstīs Latvijas-Krievijas robežlīgumu. Līgumu 2007. gadā parakstīja, taču kompensācija kavējās, vectēvs rakstījis vēstuli pēc vēstules… Mazdēls atzīst, ka dzīve pie pašas robežas nav vienkārša. Savulaik no Krievijas puses pielaista uguns pirtiņai, kas bija uz pašas robežas. Šajā ugunsgrēkā nosvilušas vēl divas mājas. Tagad Modris vectēva laukos sēj graudus, bet pats dzīvo citur.
Valentīna Matvejenko Ciblas novada Līdumnieku pagastā ir viena no gandrīz 300 īpašniekiem, kuriem atsavināta zeme robežas joslas paplašināšanai. Viņa ar sapratni uztver atsavināšanu: “Robeža ir vajadzīga, nav ko pārdzīvot.” Valentīnai atsavināti 0,19 ha, par ko samaksāti 200 eiro. Tā Krievijas pensijas saņēmējai ir liela nauda. “Es saku paldies Latvijas valstij. Pirms jaunā gada man saplīsa televizors. Man pat nebija 30 eiro, lai to saremontētu. Aizņēmos televizoru no draudzenes. Un te pēkšņi man valsts samaksāja 200 eiro. Par šo naudu es nopirku jaunu televizoru,” priecājas Valentīna. Atsavinātajā īpašumā audzis ne pārāk vērtīgs mežs – “pāris priežu un alkšņi”.
Atsavināšanas likumā ir noteikts atlīdzības pamatprincips – atlīdzību veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība un kompensācija par īpašniekam nodarītajiem zaudējumiem. Saskaņā ar “LA” aprēķiniem, kompensācijas, ko īpašnieki saņem par atsavināto zemi Krievijas pierobežā, var pat vairāk nekā desmitkārtīgi pārsniegt zemes gabala kadastrālo vērtību, ko noteicis Valsts zemes dienests, ņemot vērā gan augsnes auglību, gan vidējo tirgus cenu konkrētajā pagastā.
