Roberts Zīle: Krīze ir iespēja panākt ekonomikas izaugsmi 3
Roberts Zīle,Eiropas Parlamenta deputāts
Latvijas Banka: Latvijas IKP kritums mazāks, nekā iepriekš prognozēts
Pagājušajā nedēļā Nacionālās apvienības pārstāvji tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, lai pārrunātu ekonomikas aktualitātes un iezīmētu iespējamos nākotnes scenārijus.
Tas bija mans ierosinājums atjaunot to, kas agrāk bija laba tradīcija un ko visvairāk no Saeimas partijām piekopa Nacionālā apvienība, – regulāras tikšanās (vismaz reizi gadā) ar Latvijas Banku, parasti rudenī, laikā, kad tiek veidots nākamā gada valsts budžets, ar mērķi saprast makroekonomisko un tautsaimniecības situāciju un prognozes tuvākajai nākotnei.
Iesaku arī citām partijām biežāk tikties ar Latvijas Bankas ekspertiem, lai labāk izprastu aktuālo makroekonomikas situāciju Latvijā.
Latvijas Banka bija sagatavojusi analītisku prezentāciju, kurā, protams, paliek arī gana daudz neskaidrību, kas lielā mērā saistās ar Covid-19 tā saucamo otro vilni, kas ietekmē Latvijas eksporta tirgus.
Notiekošais citās Eiropas valstīs ietekmē gan Latvijas ekonomikas izaugsmi, gan nodokļu ieņēmumus. Aprīlis ekonomikā bija kritiskākais mēnesis. Pozitīvi, ka daudzi tautsaimniecības sektori pa vasaru ir atkopušies.
Šobrīd ir vērojama izaugsme, bet tā ir nedroša, jo rudenī un ziemā daudzās Eiropas valstīs ir sagaidāmi striktāki ierobežojumi, un mēs to jutīsim savā ekonomikā, samazināsies arī nodokļu ieņēmumi.
Jūnijā Latvijas Banka prognozēja kritumu 7.5 procentus no IKP, bet realitāte izrādījās labāka – šobrīd izskatās, ka gada IKP kritums varētu būt pieci procenti.
1.2 miljardi no ECB Latvijas tautsaimniecības stimulēšanai
Lai panāktu valsts ekonomikas izaugsmi, bez publiskās naudas ekonomikā jāieplūst arī privātajām investīcijām, galvenokārt caur banku sektoru.
Pozitīva ziņa, par ko mūs informēja Latvijas Banka, ir tā, ka komercbanku grupa Latvijā izmantos Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrumentu, kā rezultātā caur komercbankām Latvijas tautsaimniecībā ieplūdīs 1.2 miljardi eiro.
ECB caur valstu centrālajām bankām (šajā gadījumā – Latvijas Banku) piedāvā ļoti lētu aizdevumu, faktiski piemaksājot, ka komercbankas ņem šo naudu, jo procentu likmes ECB ir negatīvas šajā gadījumā, ar nosacījumu, ka naudai jātiek ieguldītai tautsaimniecības kreditēšanā. Latvijas Banka uzraudzīs, lai šis nosacījums tiek pildīts.
Runājot par komercbanku uzraudzību, šķiet, ka šobrīd centienos apkarot naudas atmazgāšanu esam, tā teikt, iebraukuši otrā grāvī – stingri izpildot noteikumus, ko izstrādājis Finanšu izlūkošanas dienests, bankas daudziem klientiem liedz operēt ar līdzekļiem, neļauj pat atvērt kontu.
Latvijas Bankas ieskatā, šī situācija būtu jālabo. Varētu teikt, ka šobrīd komercbankas strādā itāļu streika režīmā – pārbauda savus klientus tiktāl, ka viņi nevar strādāt.
Latvijas nākamā gada budžets – pārāk saspringts esošajai situācijai
Tikšanās laikā arī diskutējām par to, ko darīt turpmāk, cik tālu varam iet uz priekšu, un es neslēpu, ka, manuprāt, plānotais nākamā gada valsts budžets ir pārāk saspringts, kas nav atbilstoši situācijai.
2008.-2009.gada krīzē mums nebija citas iespējas kā taupīt, taču šoreiz ir pilnīgi cita krīze, kas liek stimulēt ekonomiku ar publisko finansējumu.
Cilvēkiem jābūt drošības sajūtai, ka viņu algas turpmāk augs un viņi būs sociāli vairāk aizsargāti nekā pašlaik, kas ļautu skatīties optimistiskāk nākotnē un līdz ar to tērēt. Savukārt tērēšana nozīmē, ka ekonomika būs stabila.
Mani dara bažīgu tas, ka budžetā paredzēts 3.9 procentu deficīts pie ļoti konservatīvas izaugsmes prognozes uz nākamo gadu. 2023.gadā jau plānots budžeta deficīts 1.3 procenti, kā rezultātā Latvijas valsts parāds būs zem 50% no IKP.
Pats par sevi fakts, ka valsts parāds ir relatīvi zems, ir laba ziņa, taču, atrodoties vienā monetārajā savienībā ar virkni valstu, kas šo parādu pieaudzēs astronomiskos apmēros, rada bažas.
Vēl jo vairāk, ir sākusies kopīga ES parāda veidošana un Eiropas Centrālā banka izsaka viedokli, ka šādam kopīgam instrumentam (“Jaunās paaudzes ES”) jākļūst par pastāvīgu. Sagaidāms, ka Grieķijas valsts parāds pārsniegs 200 procentus no IKP, Itālijas – 160, Spānijas parāds būs tuvu 130 procentiem no IKP, Francijai – ap 120 procentiem.
Tas parāda, ka, iznākot no šis krīzes, Eirozonas valstis cīnās par ekonomikas izaugsmi kā galveno mērķi, tam pakārtojot visus pārējos, to skaitā makroekonomiskās stabilitātes kritērijus.
Lai cik optimistiski skatītos uz nākotni, skaidrs, ka tuvākajā desmitgadē lielai daļai Eirozonas valstu samazināt uzkrāto parādu kritēriju pašām nav ne mazāko izredžu.
Daudzām valstīm parāds ir tik liels, ka tām būs grūti atgriezties finanšu tirgos bez lieliem izdevumiem, kad beigsies Eiropas atjaunošanas fonda nauda.
Tas var novest pie ļoti atšķirīgiem līmeņiem, cik par parādu maksās Vācija un cik – Itālija, kas novedīs pie spriedzes eirozonā un atkal būs spiediens kopīgot parādu daļu.
Iespēja, kas jāizmanto
ES noteiktie ierobežojumi, ka dalībvalstu budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3 procentus un uzkrātais parāds – 60 procentus no IKP, šobrīd ir apturēti.
Paredzams, ka jautājums par budžeta deficīta un valsts parādu ierobežojumiem ES dienaskārtībā atgriezīsies ne ātrāk kā 2022.gadā.
Eiropas finanšu ministri pirmo reizi pēc ilgāka laika tikās klātienē Berlīnē, un viņi nemaz nesāka debatēt par to, kad atjaunot Izaugsmes un stabilitātes pakta makroekonomiskos ierobežojumus, kas pašlaik ir atcelti. Latvijai šī iespēja ir jāizmanto.
Latvijas un citu ES valstu kontekstā varam iedomāties salīdzinājumu: ir tēvs, kurš vada ģimenes biznesu, un trīs dēli, no kuriem divi nepārtraukti aizņemas un tērē naudu, savukārt jaunākais dēls dzīvo taupīgi.
Tēvs ik pa laikam aizņemas naudu un izdala visiem dēliem, gan tiem, kas diezgan vaļīgi dzīvo, gan taupīgajam pastarītim. Bet no tā, cik taupīgi dzīvos pastarītis, ģimenes bizness nav atkarīgs.
Tāpat ir ar eirozonu. Lai ko Latvija darītu ar valsts parādu, grieķus un itāļus tāpat būs jāglābj, dodot šīm valstīm grantus, ko investēt ekonomikā.
Šis ir laiks, kad gudri investēt, nevis taupīt. Valsts parādu rēķina attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Ja notiek ekonomikas izaugsme un IKP palielinās, samazinās budžeta deficīta līmenis, palielinās arī nodokļu ieņēmumi.
Arī Eiropas Centrālās bankas pārstāvis Fabio Panetta laikrakstā “The Financial Times” uzsvēris, ka ekonomikas izaugsme ir vienīgais veids, kā akumulēt publiskos un privātos parādus.
Latvijai galvenais ir iekustināt ekonomikas izaugsmi, un šī krīze mums dod tādu iespēju.
