Roberts Zīle: Ģeopolitiskais spēks Eiropas Savienībai zūd 20
Autors: Marta Dzintare
Par aktualitātēm Eiropā un Latvijāsaruna ar Eiropas Parlamenta deputātu, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas viceprezidentu ROBERTU ZĪLI.
– Ir atsācies jaunais darba cēliens Eiropas Parlamentā. Kā strādājat – klātienē vai attālināti?
– Abējādi. Atsākoties darbam, esmu bijis gan Briselē, gan Strasbūrā. Tomēr klātienes modelis īsti nestrādā – piedalās labi ja puse deputātu, jo jāievēro distance, jālieto maskas un balsošana joprojām notiek attālināti. Līdz ar to svarīgākās sarunas nereti notiek kafejnīcās, kur var uzturēties bez maskām.
– 14. septembrī Eiropas Parlaments ar 387 balsīm par, 161 pret un 123 atturoties pieņēma rezolūciju par to, ka visā Eiropā vienādi jāatzīst viendzimuma laulības un partnerattiecības. Jūs balsojāt pret, Nils Ušakovs vienīgais no Latvijas Eiroparlamenta deputātiem balsoja par, pārējie Latvijas deputāti atturējās.
– Šis balsojums parāda, cik milzīga atšķirība politisko spēku uzskatos ir starp «Saskaņu» un Nacionālo apvienību. Šajā rezolūcijā bija punkts, kurā pausts, ka Eiropas Savienības tiesību akti prevalē pār visu veidu valsts tiesību aktiem, ieskaitot pretrunīgus konstitucionālos noteikumus. Nevienā Eiropas Savienības līgumā nav paredzētas tiesības Eiropas Savienībai noteikt, kādai jābūt Latvijas Republikas Satversmei!
Šis ir ārkārtīgi būtisks un principiāls jautājums. Rezolūcijā ir arī citi punkti, kas nav pieņemami, piemēram, ka jāsoda tās valstis, kas domā citādāk. Vienlaikus atgādinu, ka šī ir tikai rezolūcija, kas nav saistoša nevienai dalībvalstij, taču tā labi parāda, kāda ir katra politiskā spēka nostāja šajos jautājumos.
– Jūlija vidū Eiropas Komisija pieņēma dokumentu paketi ar dažādu regulu un direktīvu projektiem – «Fitfor 55». Nosaukumā ietverts Eiropas Savienības mērķis līdz 2030. gadam samazināt CO2 izmešu daudzumu par 55 procentiem, salīdzinot ar 1990. gadu. Kas ir būtiskākais, ko šie dokumenti paredz?
– Dokumentos iezīmēti soļi, kas jāveic, lai sasniegtu Eiropas Savienības izvirzīto politisko mērķi – būt klimatneitrāliem 2050. gadā.Cik ir bijusi iespēja ar šiem dokumentiem iepazīties, ir vairāki jautājumi, kas man rada bažas.Viens, kas attiecas uz transporta jomu, otrs – uz emisijaskvotu tirdzniecības sistēmu. Eiropas Komisijaspiedāvājums paredz, ka katrai dalībvalstij uz lielajiem ceļiem ik pa noteiktam posmam jāuzstāda konkrēts skaits elektrības un ūdeņraža uzlādes staciju. Taču, ja parēķina, kāds ir automašīnu blīvums un IKP uz vienu iedzīvotāju, piemēram, Latvijā un Vācijā, skaidrs, ka situācijas ir pilnīgi atšķirīgas. Latvijā šādus ieguldījumus nevarēs atpelnīt.
Par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu runājot, tai ir būtiska ietekme uz enerģētikas ražošanu, proti, valstis, kas ražo elektrību no fosilajiem kurināmajiem, pērk emisijas kvotas, piemēram, no Latvijas, kam liels īpatsvars elektrības ražošanā ir HES.Šobrīd emisijas kvotu tirdzniecības cenas ir ļoti pieaugušas, un mēs nezinām, kas notiks tālāk. Daļēji tāpēc pieaugušas arī elektroenerģijas cenas, turklāt tas notiek visās valstīs, ne tikai Latvijā. Elektrības cenu pieaugumu ietekmē arī tas, ka Krievija lielā mērā šantažē Eiropu ar gāzi, savukārt HES un vēja ģeneratoriem šis nebija veiksmīgs gads, tie nesaražoja daudz elektrības.
Ja emisijas kvotu tirdzniecība tiks ieviesta arī jūras transportā, aviācijā un pēc līdzīgiem principiem arī sauszemes transportā, tas rada bažas, ar ko tas var beigties. Eiropas Komisijair aprēķinājusi, ka daudzām nabadzīgajām mājsaimniecībām būs jāpalīdz. Arī Latvijā redzam, ka Ekonomikas ministrija dubulto atbalstu mazturīgajiem par elektrības rēķiniem. Ja mēs īstenotu visu «Fitfor 55» paketi, tad skaidrs, ka Latvijā varētu sajust sadārdzinājumu daudzās jomās, ne tikai par gāzi un elektroenerģiju.
Būs jāmaina arī pārvietošanās paradumi, jo pēc 2035. gada automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem Eiropā vairs neražos. Ja elektrība kļūs dārgāka, arī auto uzlāde būs dārga. Paredzams, ka Latvijā būs daudz vairāk atbalstāmo cilvēku nekā turīgajās Eiropas valstīs. Ir paredzēts veidot Sociālo klimata fondu, kuram būtu jāpalīdz mazturīgajiem iedzīvotājiem. Šī fonda finansējumu lielā mērā veidos ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kuri var būt visādi, arī ļoti zemi. Šobrīd Latvija iegūst naudu no kvotu tirdzniecības, bet dažādu izmaiņu rezultātā var izrādīties, ka Latvijai emisijas kvotasjāpērk. Vārdu sakot, šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
– Par Eiropas «zaļo kursu» runājot, esat paudis skepsi attiecībā uz ieceri attīstīt Latvijā vēja enerģijas ražošanu. Pret ko jums ir lielākie iebildumi?
– Enerģētikas ražošanā Latvija ir ļoti zaļa valsts, mums liels īpatsvars – aptuveni 40 procentu – ir atjaunojamā enerģija, ko galvenokārt saražo HES. Savukārt, ja salīdzina, kā mainījusies šī proporcija no 90. gadiem, tad mēs vairs tik labi neizskatāmies, tāpēc ir spiediens paplašināt atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu. Sabiedrisko domu par vēja enerģētiku veido cilvēki, kas pārstāv šo industriju un vēlas to attīstīt Latvijā. Jautājums – kur paliek pievienotā vērtība? Pievienotā vērtība būtu darbavietas, nodokļi un peļņa, kas paliktu Latvijā. Taču šajā gadījumā tā nav. Ģeneratorus ražo un uzstāda ārvalstu uzņēmumi, turklāt mums būtu jāmaksā, uzturot jaunizveidotos meža ceļus.
Lai gan vēja parkus plāno veidot arī «Latvenergo», jāsaprot, ka saražotā enerģija nonāks kopējā biržā un mēs to pirksim no biržas, savukārt lauvas tiesa no peļņas nonāks ārzemju uzņēmumu kontos. Turklāt jaunās paaudzes ģeneratori nav tādi, kā esam pieraduši redzēt Liepājas pusē, bet gan daudz lielāki – to augstums ir 250 metri. Katrs propellera spārns ir 100 metrus garš. Ģeneratori būs redzami daudzu desmitu kilometru rādiusā un krietni izmainīs mums ierasto ainavu.
– Nesen Eiroparlamentā bija Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas ikgadējā uzruna par to, kāds ir stāvoklis Eiropas Savienībā. Kas jums šķita būtiskākais no viņas teiktā?
– Runa bija ļoti piesardzīga, ņemot vērā to, ka Vācijas parlamenta vēlēšanas bija tuvu. Viņa pieteica daudzas pozīcijas, kas ir dārgas un maz ticams, ka labi īstenosies, piemēram, apvienotā veselības aģentūra un mikroshēmu un pusvadītāju ražotnes Eiropā. Abas šī pozīcijas nav septiņgadu budžetā. Uzrunā tika runāts arī par notikumiem Afganistānā.
Fon derLeiena norādīja, ka Eiropas Savienībai jāveido savi stratēģiskie militārie spēki. Afganistānas notikumi ir zināmā mērā kā ūdens uz Makrona dzirnavām, kuram ir nopietnākā armija Eiropā. Viņa mērķis ir Eiropas stratēģiskā autonomija, kas nozīmē arī paplašināt militāros spēkus, kas varētu slēgt vienošanās ar NATO. Tas gan man šķiet jocīgi, jo lielākā daļa Eiropas valstu jau ir NATO. Diemžēl kopumā jāteic, ka ģeopolitiskais spēks Eiropas Savienībai zūd.
– Kāda ir Eiropas Savienībasattieksme pret Baltkrievijas realizētāhibrīdkara elementu – migrantu kustības organizēšanu pāri Latvijas, Lietuvas, Polijas robežām?
– Eiropas valstu attieksme pret bēgļiem ir ļoti mainījusies kopš 2015. gada, kad Eiropas Savienības robežu šķērsoja vairāki miljoni bēgļu. Tajā laikā tika sagatavota likumdošana, kas paredzēja pārsūtīt migrantus pa visām savienības valstīm. Migranti, protams, lielākoties vēlējās doties uz Vāciju vai Zviedriju, kur ir visdāsnākie sociālie pabalsti. Toreiz šis likumprojekts «uzkārās»,Eiroparlaments to palaboja vēl sliktākā veidā. Dalībvalstu iekšlietu ministri negāja uz priekšu ar šo likumprojektu.
Toreiz Merkele virzīja līgumu ar Turciju, kas palīdzēja krietni samazināt bēgļu plūsmas. Lielākā daļa migrantu plūsmu bija saistītas ar organizēto noziedzību. Šogad grieķi uz robežas ar Turciju spieda bēgļus atpakaļ, liberāļi to politiski kritizēja, bet Grieķijā šobrīd ir konservatīvā valdība. Tad sākās Baltkrievijas notikumi. Slēgtajā iekšlietu ministru sanāksmē bija atbalsts Latvijai, Lietuvai un Polijai no citām valstīm, ka mēs stingri sargājam savas robežas. Juridiski nekas nenotiek.
Eiropas Parlamentam, paldies Dievam, nav noteiktas tādas tiesības, ka grupa Eiroparlamentadeputātu varētu iesniegt kādu regulu vai direktīvu. To dara tikai Eiropas Komisija. Pašlaik migrācijas jautājums ir iestrēdzis 2015. gada redakcijā, un neviens to netaisās kustināt. Līdz ar to mums nav nekādu problēmu stingri sargāt savas robežas.
