Roberts Zīle: Ceļš uz Eiropas enerģētisko neatkarību ved caur ASV 0
Eiropas Savienībai (ES) bija jāpārtrauc atkarība no Krievijas dabasgāzes jau brīdī, kad pirmais Krievijas tanks iebrauca Ukrainā, taču diemžēl tā nenotika. Pat šobrīd, kad karš turpinās jau vairāk nekā 3 gadus, Eiropa joprojām iegādājas Krievijas dabasgāzi miljardiem eiro vērtībā, tādējādi finansējot Putina centienus iznīcināt neatkarīgu Ukrainas valsti. Ir pienācis laiks Eiropai nodrošināt savu enerģētisko neatkarību, stiprinot sadarbību ar mūsu spēcīgo sabiedroto — Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).
Karš Ukrainā ir atklājis Eiropas pašapmierinātības cenu. Gadiem ilgi ES paļāvās uz Krieviju kā uz lētas enerģijas piegādes avotu. Taču tas bija atkarības slazds, ko Kremlis veikli izmantoja, vienlaikus iegūstot līdzekļus pilna mēroga iebrukumam Ukrainā. Par spīti noteiktajām sankcijām, Krievija joprojām gūst peļņu Eiropas enerģētikas tirgū. Tā izmanto ēnu flotes, starpniekus un robus likumdošanā, lai uzturētu savus eksporta apjomus. ES ir palielinājusi sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importu no citām valstīm, taču, ņemot vērā, ka tikai 10% no nepieciešamā gāzes apjoma tiek saražota uz vietas Eiropā, ar to nepietiek. 2021.gadā 41% no ES gāzes importa nāca pa cauruļvadiem no Krievijas. Mums ir izdevies samazināt šo skaitli līdz aptuveni 8%, taču gāzes piegādēs joprojām esam pārāk atkarīgi no autoritāriem režīmiem, piemēram, Kataras un Alžīrijas. Turklāt nesen ir strauji pieaudzis arī Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes imports Eiropā. Paradoksāli, ja ņem vērā, ka Eiropas LNG infrastruktūra tika attīstīta un paplašināta tieši tāpēc, lai dažādotu piegādes avotus un atteiktos no Krievijas cauruļvadu gāzes.
Eiropas enerģētiskā drošība ir arī valstu nacionālā drošība. Nav nekādas loģikas finansiāli atbalstīt Ukrainu, vienlaikus pērkot Krievijas enerģētikas resursus. Nav iespējams veidot stabilu, drošu un konkurētspējīgu ekonomiku, paļaujoties uz tādiem piegādātājiem kā Gazprom.
Eiropai ir iespējas uzlabot savu enerģētisko drošību, stiprinot sadarbību ar ASV. Jau 2022. gadā Eiropas tirgus veidoja divas trešdaļas no ASV sašķidrinātās dabasgāzes eksporta, palīdzot tādām valstīm kā Vācija atbrīvoties no Krievijas ietekmes. Tiesa, pagājušajā gadā, Džo Baidena administrācijas laikā, dabasgāzes eksports no ASV tika apturēts, taču Donalds Tramps ir atcēlis šo aizliegumu, dodot Eiropai iespēju stiprināt transatlantiskās enerģētiskās saites.
Šī ir joma, kur ASV un Eiropas intereses sakrīt. Eiropas mērķis ir samazināt pieprasījumu pēc Krievijas gāzes, savukārt ASV aktīvi palielina savu gāzes eksporta jaudu un attīsta jaunus termināļus. Aprīlī darbu sāks jaunais Calcasieu Pass sašķidrinātās gāzes terminālis, kā arī eksporta atļaujas ir apstiprinātas tuvumā esošajam otrajam terminālim, CP2. Šobrīd apstākļi ir labvēlīgi, lai Eiropa spētu nodrošināt ilgtermiņa līgumus ar ASV par gāzes piegādi. ASV un Eiropas ekonomiskās un ģeopolitiskās intereses sakrīt: stabila un prognozējama transatlantiskā enerģētiskā sadarbība sagatavos mūs nākotnes krīzēm un nodrošinās, ka neviena valsts, Krievija vai cita, vairs nevarēs turēt mūsu ekonomikas ķīlnieku lomā.
