Roberts Bukarts: Tik saliedēta izlase mums sen nav bijusi 2
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā atkal pārrakstījusi savu vēsturi, izcīnot trīs uzvaras trīs pirmajās spēlēs. Pēc smagā panākuma pār Itāliju (2:1) Roberts Bukarts atklāja veiksmes formulu.
Kāpēc spēle bija tik smagnēja?
Iespējams, viena no grūtākajām spēlēm dzīvē. Atgādināja olimpisko kvalifikāciju pret Japānu, kas vairāk spēlēja viens – viens, bet itālieši vienkārši sēdēja aizsardzībā. Kā jau itālieši, futbolā taktiķi un droši vien to bija pārņēmuši. Mēģināja (Žozē) Mourinju autobusu nolikt. TOP komandas pašas spēlē un tev ļauj spēlēt, bet viņi nespēlēja un mums neļāva. Mūsdienās ir tā, ka trenažieru zālē visi ceļ vienādus svarus, skrien, vienādi trenējas, bet visu izšķir hokeja meistarība, sajūta un komandas ķīmija. Bet visu cieņu Itālijai, smaga spēle, neviens negribēja zaudēt. Ar katru periodu sniegumu uzlabojām un atradām atslēgas, kā uzlabot spēli.
Kāpēc bija tā, ka visiem negāja, ripa lēca pāri nūjai?
Varbūt tāpēc, ka zemapziņā stāvēja doma – obligāti jāuzvar. Arī Itālijai nebija, kur atkāpties. Kā teica treneris – šī būs turnīra grūtākā spēle, tā arī bija. Lieliski, ka lai arī kā, bet atrodam veidu, kā uzvarēt spēles.
Kājas nebija smagnējas?
Ledus smagnējs, tāpēc arī kājas smagnējas. Tāda sajūta bija. Gaidīju, ka pret slovākiem tā būs, bet šodien arī. Mums ir laiks viena diena atpūsties, daudz ir traumēto, tā kā brīvdiena nāks par labu.
Ko vari teikt par Andri Džeriņu, kurš iemeta abas ripas?
Malacis. Vakar mazliet pamainījām vairākumu, jo ir skaidrs, ka visiem ir datori un analizē pretiniekus, domā, ko likt pretī mūsu vairākumam. Šo to izmainījām un viens no viena iekrita. Otrais gols ir vecā Rīgas “Dinamo” izspēle – vidū meklē spēlētāju, arī Kaspars vārtu priekšā lieliski nostājās, laimīgi iekrita.
Biji domājis, ka pēc trim spēlēm būs deviņi punkti?
Kad cilvēki ieraudzīja kalendāru, noteikti nodomāja – o, cik labi, ir jāieķeras. Mēs nedomājām par pirmajām trim vai septiņām spēlēm, ejam no spēles uz spēli. Treneris vakar pateica: rīt ir Itālija, pēdējā spēle turnīrā. Mums tā jānospēlē un tad domāsim tālāk. Paldies čaļiem, Elvim, kurš atkal parādīja lielisku sniegumu. Visi cīnījās. Teikšu godīgi – tik saliedēta komanda sen nav bijusi, jauna, agresīva, aktīva. Ir patīkami te būt.
Bobam Hārtlijam Latvijas himnu esat iemācījuši?
Tas viņam jāprasa. Pāris reizes dzirdējis ir, tā kā gan jau, ka klusībā mācās.
Kā gatavosieties nākamajai spēlei?
Jāpaēd labas vakariņas, vajadzēs labu masāžu, kāds pamasēs riteni, kādam varbūt vajadzēs aizbraukt uz slimnīcu. Tagad būs zviedri, bet tas nav svarīgi. Cīnīsimies.
