“RNP” ambiciozi plāni: Gatavojas nosiltināt 2000 daudzdzīvokļu ēkas un uzlabot klientu apkalpošanu 36
Rīgā tuvāko septiņu gadu laikā būtu jānosiltina ap 2000 ēku, otrdien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē sprieda deputāti.
Šāds mērķis esot noteikts Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānā.
Savukārt pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš komitejas sēdē atzina, ka RNP vērtē, cik daudz daudzdzīvokļu māju uzņēmums varētu nosiltināt, lai iekļautos šajā plānā.
Viņš atzina, ka pašlaik nevar pateikt, kāds būs siltināto māju skaits, jo tas atkarīgs no daudziem faktoriem, taču viņam esot apņēmība, ka pašreizējā darbu intensitāte jākāpina desmitkārt.
Ozoliņš arī minēja, ka pašvaldība var veicināt iedzīvotāju aktivitāti lēmumu pieņemšanā par māju siltināšanu. Viņš minēja citu pašvaldību pieredzi, kur, pieņemot lēmumu ar mājas siltināšanu, pašvaldība apņemas izremontēt kāpņutelpas.
Vēl viena iespēja, kā veicināt iedzīvotāju aktivitāti, iesaistoties māju siltināšanā, esot procentu maksājumu segšana. Ņemot vērā ēdējā laikā pieredzēto Eiribor likmes kāpšanu, kas sadārdzina kredītus, pašvaldība varētu lemt par palīdzību procentu maksājumu segšanai, ja procentu likmes pārsniedz kādu vēsturisko vidējo līmeni.
Šādi risinājumi neprasītu no pašvaldības milzu fiinansējumu, bet varētu veicināt iedzīvotāju aktivitāti, lemjot par māju siltināšanu.
Kā iepriekš intervijā aģentūrai LETA teica Ozoliņš, uzņēmumam nepieciešamas pārmaiņas.
“RNP misija ir strādāt tā, lai rīdziniekiem uzlabotos dzīves kvalitāte. Šis viens teikums izsaka visu, ko mēs gribam darīt,” uzsvēra Ozoliņš, piebilstot, ka RNP ir lielākais namu apsaimniekotājs, bet tam noteikti jākļūst arī par labāko.
Pēc viņa teiktā, viens virziens, kurā uzņēmums turpinās darboties, ir klientu apkalpošanas līmeņa un attiecīgi klientu apmierinātības uzlabošana. Otrs virziens ir saistīts ar atjaunošanas darbiem, jo RNP apsaimniekošanā ir dažāda vecuma ēkas un nepārtraukti ir jāstrādā, lai tās saglabātu labā stāvoklī.
Ozoliņš atzina, ka darba tirgū ir vērojams darbinieku trūkums, tādēļ galvenais uzdevums ir palielināt darba efektivitāti. Viens no attīstības virzieniem ir daudzu darbu automatizācija, kam tiek iegādāta atbilstoša tehnika. Tāpat turpinās darbs pie digitalizācijas un procesu efektivitātes uzlabošanas. Svarīga ir arī RNP darbinieku motivācijas celšana.
“Nākamais virziens ir klientu apkalpošana. Vēsturiski namu pārvaldes nav bijušas orientētas uz klientu apmierinātību, un pie tā mēs visu laiku strādājam. Turklāt tas nav tikai, kā mēs runājam ar klientu, bet arī tas, kā mēs nodrošinām pakalpojumus, jo daudzus pakalpojumus mēs nevis nodrošinām paši, bet piesaistām apakšuzņēmējus. Tādēļ ir svarīgi, lai mēs varam labi vadīt arī apakšuzņēmējus un pārliecināties, ka viņi savu darbu izpilda kvalitatīvi,” atzina Ozoliņš.
Runājot par dzīvojamā fonda atjaunošanu un ēku renovāciju, RNP vadītājs uzsvēra, ka ir dažādas atbalsta programmas, bet primāri iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka tas ir viņu, nevis pašvaldības īpašums, un līdz ar to ir svarīgi līdzdarboties šajā procesā.
Savukārt jautāts, kā plāno sasniegt RNP padomes izvirzītos mērķus, jo tieši par to neizpildi no amata tika atsaukts iepriekšējais RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis, Ozoliņš sacīja, ka viņam mantojumā nāk mērķi, kas bija noteikti gada sākumā, un ar padomi ir vienošanās, ka šie mērķi būtu jāsasniedz. Vienlaikus būs arī dažas izmaiņas, kuras kopā ar padomi tiks izskatītas, jo ir skaidrs, ka visi mērķi vairs nav sasniedzami.
“Bet pamatā es redzu, ka izvirzītos mērķus var sasniegt, un valde pie tā arī strādās,” sacīja Ozoliņš, piebilstot, ka vienlaikus ir jārunā ne tikai par mērķiem šim gadam, bet par mērķiem ilgākam termiņam.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir 100% Rīgas domei piederošs uzņēmums. Tā pārvaldīšanā ir vairāk nekā 3800 dzīvojamo māju un būvju ar kopējo platību vairāk nekā 7,5 miljoni kvadrātmetru. Uzņēmums 2022.gadā strādāja ar 61,973 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kamēr kompānijas peļņa pieauga par 7,4% un bija 4,535 miljoni eiro.
