Rītiņš pusnaktī lasa cukīni ziedus. Kādi likumi jāievēro ēdienos ar ziediem? 1
Smalku ļaužu ēdiens?
Rītiņam ar dārzeņķirbju ziedošajām daļām ir ļoti sirsnīgas attiecības – viņš sevi viņš sauc par cucurbitacean’s – cilvēku, kurš mīl ķirbjaugus* un jo īpaši to ziedus.
Cukīni ziedus Rītiņš cēla galdā nupat Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rīkotajās darba vakariņās ar Igaunijas kolēģi Tomasu Hendriku Ilvesu, kā arī Kanādas vēstniecības saietā par godu Kanādas ārlietu ministra Stefana Diona vizītei Latvijā, kurā piedalījās arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Vējonis izvēlējies tvaicētus, Freiberga – fritētus jeb latviski – vārītus eļļā, pildītus ar sniega krabja un siera masu. Smalku ļaužu maltīte? Nepavisam ne – Itālijā tirgus pilns ar buntēs sapakotiem cukīni ziediem, kurus saimnieces gan fritē ar vai bez pildījuma, iepriekš viegli apviļājot kukurūzas miltos, gan liek zupās.
– Man patīk tas kraukšķis, – arī Rītiņš par gardākiem atzīst tempuras** mīklā mērcētos un eļļā vārītos, taču ar dažām būtiskām norādēm – mīklai zieds jāpārklāj ļoti plānā kārtiņā, lai var redzēt tā krāsu. Savukārt pildījums iepriekš jāsagatavo, piemēram, no govs, aitas vai kazas piena svaigajiem sieriem vai blanšētām jeb applaucētām jūras veltēm. Viens no Mārtiņa mīļākajiem ēdieniem – ar sniega krabi pildīts cukīni zieds. Svaigu zivi viņš neiesaka izmantot, var gadīties, ka pēc fritēšanas tā vēl nebūs gatava, bet, vārot eļļā ilgāk, plānais apvalks pārcepsies. – Nav jau nekāds “fish&chips”, – piebilst šefs, ar to domājot senseno britu strādnieku ēdienu, mūsdienās – vienu no ātrās maltītes veidiem – pabiezā mīklā fritētas zivs ar eļļā vārītiem kartupeļu salmiņiem.
