“Ritenis” nevienlīdzības mazināšanai. Sāk apspriest progresīvo nodokļu sistēmu 6
Pēc dažu Saeimas deputātu ierosmes sākušās sarunas par progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanu.
Tālāk par runāšanu netiek
Pēc nodokļu pētnieku atzinuma, šāda sistēma nav nekas jauns, tā jau sen ir ieviesta daudzās pasaules valstīs, tostarp Eiropas Savienības lielākajā daļā. Iedzīvotāji ar mazu atalgojumu maksā mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vai līdz zināmai ienākumu robežai nemaksā neko. Turpretī lielo algu saņēmējiem nodokļa likme ir ievērojami lielāka.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) atzīst, ka aizvadītajos gados par šo tēmu sabiedrībā esot spriests arī agrāk un ka pret nodokļu progresivitāti neviens it kā neiebilst. Diemžēl tālāk par runāšanu netiek.
Ritenis nav jāizgudro
Saeimas deputāts un Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers (Latvijas Reģionu apvienība) atgādina, ka pagājušā gadsimta 30. gados Latvijā progresīvā nodokļa sistēma bijusi ieviesta. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija jāmaksā tikai no algas, kas pārsniedza 278 latus mēnesī. 1939. gadā Rīgā rūpniecības privātuzņēmumā kvalificēta strādnieka vidējā mēneša alga bija 138 lati. IIN neapliekamais minimums bija 2000 latu gadā. Bet, ja ienākums bija darba alga, tad, aprēķinot apliekamo summu, no faktiskā ienākuma atskaitīja 40%. Nodokļa likmes mainījās atkarībā no ienākumiem: ja gada ienākums bija 2000 latu, tad likme bija 1,6%; ja 3000 latu – 4,5%; ja 5000 latu – 6,2%, 10 000 latu – 8,5%; 50 000 latu – 14,9%, 100 000 latu – 20,2%; 150 000 latu – 24,5%.
Sistēma bagātnieku interesēs
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Dainis Zelmenis, arī biedrības “Progresīvie” valdes priekšsēdētājs Ansis Dobelis uzskata, ka pašlaik Latvijā ieviestā nodokļu sistēma kalpo bagātnieku interesēs. Kopējais nodokļu slogs viņiem ir mazs, turpretī mazo algu saņēmējiem – pārmērīgi liels. Viņaprāt, pati lielākā kļūda ir tā, ka atalgojumam un citu veidu ienākumiem piemēro atšķirīgas IIN likmes, kas ir izdevīgas turīgajiem.
Latvija ir viena no septiņām ES dalībvalstīm, kurās nodokļu progresivitātes princips joprojām nav ieviests. Jo tie, kam ir vislielākie ienākumi, būtībā ir arī sev izdevīgas nodokļu politikas noteicēji. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2015. gada februārī Latvijā 27% iedzīvotāju saņēma pašlaik valsts noteikto minimālo algu – 360 eiro mēnesī vai pat mazāku par to, savukārt 35,1% iedzīvotāju mēneša atalgojums bija 500 līdz 1000 eiro robežās.
RSU profesors min, ka, piemēram, Lielbritānijā, kur peļņā devušies tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, piemērotās IIN likmes līdz 10 000 sterliņu mārciņām gadā (833 mēnesī) – 0%; no 10 000 līdz 41 865 sterliņu mārciņām gadā (833 – 3489 mēnesī) – 20%; no 41 865 līdz 150 000 sterliņu mārciņām gadā (3489 līdz 12 500 mēnesī) – 40%; vairāk par 150 000 sterliņu mārciņām gadā (vairāk par 12 500 mēnesī) – 45%. Sistēmiski līdzīgi progresīvais nodoklis ir spēkā 21 no 28 ES dalībvalstīm.
Puse no ienākumiem – nodokļos!
Pēc biedrības “Progresīvie” aplēsēm, piemēram, iedzīvotājam, kurš “uz papīra” atalgojumā saņem 800 eiro mēnesī, nodokļos aiziet vairāk nekā puse (23% IIN – no ienākumiem; 10,50% valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – no ienākumiem; 21% pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – no patēriņa). Toties iedzīvotājam, kuram no kopīgajiem ienākumiem – 5000 eiro mēnesī lielāko daļu veido dividendes no viņam piederošo uzņēmumu peļņas, IIN likme no kapitāla ienākumiem ir vien 10%, savukārt ienākumiem no kapitāla pieauguma – 15%. Turklāt no atalgojuma, kas pārsniedz 4050 eiro mēnesī VSAOI vispār nav jāmaksā. Kaut arī šādu atalgojumu Latvijā saņem tikai 1% strādājošo, vienlaikus 2013. gadā 100 turīgākie iedzīvotāji dividendēs nopelnīja 350 miljonus latu.
Likmju procenti – klāstā
Kādas varētu būt procentu likmes ienākumiem, par to piedāvājumu netrūkst. Biedrības “Progresīvie” valdes priekšsēdētājam Ansim Dobelim šķiet, ka ienākumi no darba algas līdz 200 eiro mēnesī ar IIN nav jāapliek, no 200 līdz 1200 eiro atalgojumam IIN likme būtu 15%, no 1200 līdz 2000 eiro atalgojumam – 25%, bet par 2000 eiro lielākam – 30%.
Saeimas deputāts Igors Pimenovs (“Saskaņa”) domā, ka IIN likmei jābūt 15%, ja ienākumi nepārsniedz 14 400 eiro gadā jeb 1200 eiro mēnesī; 25%, ja ienākumi svārstās no 14 400 līdz 24 000 eiro gadā jeb 2000 eiro mēnesī; 30%, ja gada ienākumi pārsniedz 24 000 eiro. Vienlaikus uzņēmējdarbības veicināšanai un ēnu ekonomikas mazināšanai deputāts ierosina neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) uzņēmuma nesadalīto peļņu un reinvestētu peļņu.
Spriežot pēc Arvila Ašeradena paustā, Finanšu ministrijā tīko saglabāt mēneša ienākumiem līdz 3000 eiro pašreizējo IIN likmi, tādējādi būtībā neko nemainīt. Ienākumiem no 3000 līdz 4000 eiro likme būtu 25%, no 4000 līdz 10 000 eiro – 30%, bet par 10 000 eiro lielākiem – 35%.
Tiesa, iedzīvotāju nevienlīdzības mazināšanai Finanšu ministrija kaldina citu plānu – ieviest atšķirīgu ar IIN neapliekamo daļu jeb minimumu. Mazo algu saņēmējiem neapliekamā daļa kļūtu lielāka, turpretī lielo algu saņēmējiem mazāka.
