Rita Eva Našniece: Latvijā nekad nav bijis reālas integrācijas politikas 44
VIJA BEINERTE: Migranti un hibrīdkarš – manuprāt, šie procesi ir saistīti daudz ciešāk, nekā varētu šķist. Tomēr šķetināsim pa daļām. Par migrantiem: vai tiek izvērtēti riski? Un vai Latvijā vispār ir reāla integrācijas politika?
RITA EVA NAŠENIECE: Latvijā nekad nav bijis reālas integrācijas politikas. Protams, ir tādi, kas paši integrējušies, jo vienmēr visās sabiedrībās ir cilvēki ar augstu elastīguma pakāpi. Taču, ja runājam par valdības īstenotu integrācijas politiku, Latvijā tā ir cietusi fiasko jau uzdevuma vieglākajā daļā, proti, nav spējusi integrēt cilvēkus, kas kā kolonisti ieradās šeit PSRS laikā. Ņemot vērā šo nesekmīgo pieredzi man nav nekādu ilūziju par to, kā varētu tikt risināta uzdevuma daudz sarežģītāka daļa.
– Vai tev nešķiet dīvaini, ka spēcīgi vīrieši iesaukuma vecumā nevis paliek aizsargāt tēvzemi, bet dodas meklēt patvērumu valstīs, kur lielāki pabalsti. Kas aizstāvēs viņu sievas, mātes un bērnus? NATO karavīri, starp tiem arī latvieši? Un kāpēc Latvijā bēgļa pabalsts ir lielāks par bērna kopšanas pabalstiem un pensijām?
– Tu ļoti loģiski esi salikusi kopā šos jautājumus. Esmu pasaules lāpītājas latviešu sievietes tips, kas vienmēr palīdzēs grūtdieņiem. Bet vēlme palīdzēt man netraucē domāt racionāli. Tas, ka šai specifiskai demogrāfiskai grupai Eiropā nav jābūt, vismaz ne tādā skaitā, ir skaidrs. Tas, cik maz viņus satrauc vai nesatrauc nemaz karadarbības zonā atstāto vājāko liktenis, liecina par kultūru un domāšanu, kas līdz ar viņiem atceļo šurp. Mēs importējam šo kultūru.
Neesmu tik fatāli noskaņota kā, piemēram, Hermanis. Ticu, ka ātra un asa Eiropas reakcija šo procesu spēj pārtraukt. Nekas nav jauns zem saules. Mēs zinām, kas ir Vīnes vārti. XVII gadsimtā islāms bija nokļuvis līdz Vīnei, kur to apturēja ar karaspēka palīdzību. Lai apturētu noziedzīgo bēgļu transportēšanu, nav vajadzīgs pat karaspēks, bet – jā – ir vajadzīga griba. Milzīgi resursi tiek veltīti šo jauno vīriešu aprūpēšanai un specifiskajām problēmām, ko viņi rada. Jēdzīgāk būtu šos līdzekļus novirzīt tam, lai dabūtu no bēgļu nometnēm ārā sievietes un bērnus. Kanāda un ASV veic bēgļu atlasi bēgļu nometnēs, viņi tiešām pieņem tos, kam ir vajadzīga palīdzība. Protams, viņi nevar palīdzēt visiem. Bet ir atskaites sistēma, ir morāli standarti un pamatojumi, kāpēc tieši šī ģimenīte ar mazuļiem un omi un šī sieviete ar trim meitām ir nokļuvusi Kanādā vai ASV.
Bēgļu pabalstu celšana, zinot Latvijas situāciju, ir nesaprotama. Cilvēktiesības uztveru kā universālu kategoriju, nevis specpakalpojumu kādām īpašām grupām. 4. maijā Rūjienas lielveikalā pie manis pienāk sirma kundzīte un klusiņām kaut ko lūdz. Izkratu savu somiņas naudas krājumu, lai viņa nopirktu ēdamo. Tad viņa mani apsveic ar svētkiem, bet es no kauna un šausmām vēlos ielīst zemē. Lasot par bēgļu pabalstiem, mana elementārā loģika un taisnīguma izjūta brēc stiprā balsī.
– Runa nav tikai par naudu. Pasakaini bagātajās Persijas līča valstīs – AAE, Saūda Arābijā, Omānā, Bahreinā, Kuveitā un Katarā – nav uzņemts neviens bēglis. Šīs valstis ir gatavas piešķirt līdzekļus bēgļu uzturēšanai citviet, tikai ne pie sevis. Kāpēc viņi nevēlas izmitināt savus kaimiņus arābus? Kā vienu no galvenajiem iemesliem analītiķi min bažas, ka imigrantu pieplūdums varētu destabilizēt politisko situāciju, radīt spriedzi un pat haosu. Vai Latvijā tas nevienam nešķiet nopietnas analīzes vērts temats?
– Nevis trauksmainie laiki ir problēma, bet tas, ka neesam tiem gatavi. Latvija nedrīkst būt valsts, kas spēj eksistēt tikai siltumnīcas apstākļos. Latvijai jāprot pastāvēt jebkuros apstākļos. Veselais saprāts, ko pieminēji sakarā ar Persijas līča valstu vadītāju nostāju migrantu jautājumā, nodrošina šo valstu pastāvēšanu. Nevis nafta, bet veselais saprāts.
Kad atvadāmies no veselā saprāta, esam nolemti upura lomai. Vienlaikus Persijas līča valstu nostājas pamatā varētu būt arī vēl citi apsvērumi. Piemēram, Eiropas vājināšana.
Augusta beigās Vācijas valdība pieņēma jauno civilās aizsardzības koncepciju, pirmo, kopš aukstā kara beigām. Būtu naivi un pārgalvīgi domāt, ka Latvija ir mazāk apdraudēta nekā Vācija. Vai mūsu valdība ir veikusi mājasdarbu? Vai Latvija ir gatava ārkārtas situācijai?
Jā vēlies uzzināt, ko RITA EVA NAŠENIECE atbildēja uz šo un vēl daudziem citiem jautājumiem par valsts drošību, kleptokrātiju un ne tikai, lasi jaunāko “Mājas Viesa” numuru vai seko saitei, uzklikšķinot ŠEIT!
