– Runa nav tikai par naudu. Pasakaini bagātajās Persijas līča valstīs – AAE, Saūda Arābijā, Omānā, Bahreinā, Kuveitā un Katarā – nav uzņemts neviens bēglis. Šīs valstis ir gatavas piešķirt līdzekļus bēgļu uzturēšanai citviet, tikai ne pie sevis. Kāpēc viņi nevēlas izmitināt savus kaimiņus arābus? Kā vienu no galvenajiem iemesliem analītiķi min bažas, ka imigrantu pieplūdums varētu destabilizēt politisko situāciju, radīt spriedzi un pat haosu. Vai Latvijā tas nevienam nešķiet nopietnas analīzes vērts temats? 51
– Nevis trauksmainie laiki ir problēma, bet tas, ka neesam tiem gatavi. Latvija nedrīkst būt valsts, kas spēj eksistēt tikai siltumnīcas apstākļos. Latvijai jāprot pastāvēt jebkuros apstākļos. Veselais saprāts, ko pieminēji sakarā ar Persijas līča valstu vadītāju nostāju migrantu jautājumā, nodrošina šo valstu pastāvēšanu. Nevis nafta, bet veselais saprāts. Kad atvadāmies no veselā saprāta, esam nolemti upura lomai. Vienlaikus Persijas līča valstu nostājas pamatā varētu būt arī vēl citi apsvērumi. Piemēram, Eiropas vājināšana.
– Augusta beigās Vācijas valdība pieņēma jauno civilās aizsardzības koncepciju, pirmo kopš aukstā kara beigām. Būtu naivi un pārgalvīgi domāt, ka Latvija ir mazāk apdraudēta nekā Vācija. Vai mūsu valdība ir veikusi mājasdarbu? Vai Latvija ir gatava ārkārtas situācijai?
– Ja valdība būtu veikusi mājasdarbu, jebkurš no mums zinātu, kas jādara ārkārtas situācijā. Bet nezina vis. Pieņemu, ka valdībā izpratne par situāciju ir, taču politiskais gļēvums neļauj skaidri noformulēt to, kādā situācijā patlaban atrodamies. Vācijas civilās aizsardzības koncepcijā tiek runāts ne tikai par ūdens krājumiem un sauso pārtiku, kā to atskaņoja mūsu mediji, bet arī par iedzīvotāju sadarbību ar valsts bruņotajiem spēkiem. Kā tas izpaustos, piemēram, Rīgā?
Rīga daļēji jau kļuvusi par politisku Krievijas domēnu. Tā ir pilsēta ar diskriminēto un privileģēto iedzīvotāju daļu. Paskaties, kas notiek dažādos segmentos! Latviešu bērnudārzos ir trīsreiz garākas rindas nekā krievu bērnudārzos. Tas nozīmē, ka latviešu māmiņas nevar atgriezties darbā. Šādas ekonomiskās lamatas nolemj ģimeni sarežģītākai eksistencei un spiež ārā no Rīgas. Labākajā gadījumā uz Pierīgu, ļaunākajā – uz ārzemēm. Latviešu skolās klasē ir divreiz un trīsreiz vairāk skolēnu nekā krievu skolās, taču skolotājs saņem tādu pašu algu. Un, ja būs ģimene, kas svārstās, kurā skolā laist bērnu, tā var lemt par labu krievu skolai, kur skolotājs ir mazāk noguris un jūtas labāk. Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijā, kur nepieaug iedzīvotāju skaits. Lielpilsētas aug uz urbanizācijas rēķina. Bet latviešu jauniešiem no provinces Rīga ir naidīga vide, un viņi pamet Latviju. Kā šādā politiski inficētā teritorijā ar nesamērīgu Krievijas ietekmi izpaustos sadarbība ar valsts bruņotajiem spēkiem?
