Rīt – visi uz Lielo talku 0
Sestdien Lielajā talkā tiks saposta Latvija – kopumā reģistrētas 1453 talkošanas vietas visā valstī. Latvieši talkos arī citviet pasaulē, piemēram, Turcijā, Honkongā un Vācijā. Igaunijas latvieši Tartu apkaimē sakops tautiešu piemiņas vietu.
Pēc nesen izveidotās Tartu Latviešu biedrības (TLB) iniciatīvas nedēļas nogalē Igaunijas latvieši talkos vairāku simtu Pirmā pasaules kara latviešu karavīru un bēgļu kapu un piemiņas vietā – Tartu Jaunajos Jāņa kapos. Tartu apkaimē Pirmā pasaules kara un atbrīvošanas cīņu laikā mitinājās vairāki simti latviešu. Toreizējā Tērbatā/Jurjevā atradās gan strēlnieku vienības, gan kara hospitālis, gan kazarmas. Turpat apkaimē patvērumu bija raduši arī kara bēgļi no Latvijas. Šodien par šo vēsturi liecinot vien apsūnojis šūnakmenī veidots piemineklis un tam līdzās esošās krustu rindas. Piemineklis “180 latviešu strēlnieku pulku karavīru un 98 latvju bēgļu piemiņai, 1915. – 1918.” tur uzstādīts 1930. gadā, bet atmodas laikā, aktīvi iesaistoties vēstures pētniekiem Pēterim Korsakam, esejistam un vēstures entuziastam Andrim Grūtupam, kā arī Brāļu kapu komitejas vadītājam Eiženam Upmanim, tas tika atjaunots. Kopš tā laika, pēc apņēmīgo vēsturnieku, LU profesores Janīnas Kursītes-Pakules, kā arī Tartu esošās Baltijas Aizsardzības koledžas un vietējo latviešu iniciatīvas, piemiņas vietā ik pa laikam tikušas rīkotas talkas. Tomēr laika zobs dara savu – latviešu kareivju un bēgļu kapavieta vasarā aizaug ar zāli, rudenī piebirst ar lapām un vēja lauztiem zariem, bet piemineklis pamazām apsūno. Tālab TLB apņēmusies piemiņas vietu sakopt – turklāt biedrība cer ne vien atbrīvot krustus no zāliena un nezālēm, bet pamazām atklāt arī zem tiem slēptos dzīvesstāstus.
Talkā piedalīsies arī Latvijas vēstnieks Igaunijā Juris Bone, J. Kursīte-Pakule ar skolēnu grupu no Rīgas Valsts 1. un 2. ģimnāzijas, P. Korsaks un vietējie latvieši. “Patriotisms vārdos un darbos ir divas dažādas un tomēr ļoti cieši saistītas lietas, tāpēc priecājos, ka tik daudz studentu un skolēnu atsaucās šādai iniciatīvai,” komentē J. Kursīte, kas savulaik pati arī studējusi Tartu.
Biedrības pārstāve Rasma Rozenberga stāsta, ka biedrība regulāri ik pavasari un rudeni rīkošot lielākas talkas, bet to starpā dežūru veidā veiks mazākus apsaimniekošanas darbiņus, lai šo vietu pastāvīgi uzturētu kārtībā.
Uzziņa
Lielā talka notiek sestdien no plkst. 9 līdz 15 visā Latvijā. Oficiāli reģistrētās talkošanas vietas, kurām pievienoties, var uzzināt tuvākajā pašvaldībā pie Lielās talkas koordinatora vai noskaidrot mājas lapā www.talkas.lv.
