Rīt var plānot lielos mājas darbus! Sestdienai paredzama ārkārtīgi patīkama elektrības cena 1
Sestdien, 22. martā, Latvijā tā saucamā “biržas tarifa īpašnieki” varēs uzgavilēt un palaist darboties visas elektriskās iekārtas – mazgāt veļu, žāvēt, mazgāt traukus, darbināt cepeškrāsnis un putekļu sūcējus, īsāk sakot, pievērsties mājas ģenerālajai uzkopšanai, jo pa ilgiem laikiem elektrības cena būs mīnusā jeb – dienas vidū vairākas stundas elektrība būs par velti, tā liecina dati lietotnē “Elektrum”.
Biržas tarifs elektrības cenām ir norēķinu veids, kurā elektrības cena mainās atbilstoši biržas — Nord Pool biržas — noteiktajām cenām. Latvijā šāda sistēma ir populāra gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, kuri izvēlas dinamisko tarifu, lai sekotu līdzi elektrības cenas svārstībām un pielāgotu savu patēriņu izdevīgākajiem brīžiem.
Biržas tarifs nozīmē, ka tu maksā par elektrību atbilstoši cenai, kas tiek noteikta Nord Pool biržā, kurā elektroenerģijas cenas mainās katru stundu. Šī cena atkarīga no piedāvājuma un pieprasījuma, ko ietekmē tādi faktori kā laikapstākļi, elektroenerģijas ražošanas apjoms (piemēram, vējš vai ūdens pieplūdums hidroelektrostacijās) un patēriņš reģionā. Papildus biržas cenai rēķinā parasti tiek pieskaitīta tirgotāja pakalpojuma maksa un sadales tīkla tarifi.
Priekšrocības
– Ietaupījums gudriem lietotājiem: Ja pielāgo patēriņu (piemēram, iedarbini veļasmašīnu vai lādē elektroauto, kad cena ir zema), vari samazināt rēķinu.
– Caurspīdīgums: Cena tieši atspoguļo tirgus situāciju, bez fiksēta tarifa uzcenojuma.
– Ilgtermiņa ieguvums: Vēsturiski biržas cenas nereti ir bijušas zemākas par fiksētajiem tarifiem, īpaši periods ar augstu atjaunojamās enerģijas ražošanu.
Trūkumi
– Neparedzamība: Cenas var strauji kāpt, piemēram, aukstā ziemā vai ja samazinās enerģijas ražošana, kas var sadārdzināt rēķinu.
– Jāseko līdzi: Lai maksimāli ietaupītu, jāplāno patēriņš, skatoties biržas cenas, kas prasa laiku un uzmanību.
– Risks: Īslaicīgi cenu kāpumi (kā 2022. gadā, kad cenas sasniedza pat 2,50 €/kWh) var ievērojami palielināt izmaksas.
“Enefit”: Ilgtermiņā elektroenerģijas cenas samazināsies
Ir daudz faktoru, kas ietekmē elektroenerģijas cenas, bet ilgtermiņā, visticamāk, tām būs tendence samazināties, intervijā aģentūrai LETA teica SIA “Enefit” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vancāns.
Viņš stāstīja, ka saistībā ar Baltijas valstu sinhronizāciju ar Eiropas vienoto elektroenerģijas tīklu ir notikusi tīklu modernizācija, ir jauni starpsavienojumi ar Igauniju, ir modernizēti esošie starpsavienojumi, un tas ļaus attīstīt papildu enerģijas ražošanas jaudas Baltijas valstīs.
“Jau tagad ir redzams, ka atjaunojamo energoresursu ražošanas apjomi būtiski pieaug. Piemēram, Latvijā pagājušajā gadā trīskāršojās saražotais saules enerģijas apjoms,” teica Vancāns, piebilstot, ka tas sev nes līdzi arī izaicinājumus, jo pēdējos gados elektroenerģijas cenas dienas ietvaros kļūst arvien svārstīgākas.
“Enefit” vadītājs skaidroja, ka pirms pāris gadiem vidējās svārstības elektroenerģijas biržas cenām dienas laikā bija 20%, bet pērn tie bija jau 58%. “Līdz ar to cenas noteikti kļūs vēl svārstīgākas,” teica Vancāns.
Viņš arī minēja, ka pēc desinhronizācijas Baltijas valstīm pašām elektrības pārvades tīklos ir jānotur nepieciešamā frekvence, tādēļ ir nepieciešamas papildu rezerves jaudas. Elektroenerģijas cenu veido piedāvājums un pieprasījums, un, ja kaut ko noņem nost piedāvājuma pusē, tad cenai ir tendence nedaudz pieaugt.
Vancāns skaidroja, ka no otras puses atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla rada arī iespējas, jo līdz ar desinhronizāciju izveidojas vairāki jauni tirgi – rezerves jaudu tirgus, balansēšanas tirgus, kurā var piedalīties gan ražotāji, gan lielie patērētāji noteiktos laikos pēc pieprasījuma sākot ražot vai samazinot savu patēriņu un ar to pelnot. “Tie ir jauni tirgi, kuros ir redzama arī aktīva dalība. Arī mēs paši grupas ietvaros esam uzstādījuši bateriju sistēmu, tā darbojas abos virzienos,” teica “Enefit” vadītājs.
Viņš stāstīja, ka ilgtermiņā elektroenerģijas cenām, visticamāk, būs tendence samazināties. “Viennozīmīgas prognozes izteikt ir grūti, jo ir daudz faktoru, kas cenas var ietekmēt. Piemēram, ja atgriežamies pie desinhronizācijas, tad notika neveiksmīga vairāku apstākļu sakritība: pāris dienas pēc atslēgšanās no BRELL tīkla par pieciem grādiem nokritās gaisa temperatūra, līdz ar to daudz lielāks enerģijas apjoms tika patērēts siltumapgādē, dabasgāzes cenas tobrīd bija augstākās pēdējos divos gados, kā rezultātā automātiski pieauga arī elektrības cenas, kas dažiem lika izdarīt nepamatotus secinājumus,” skaidroja Vancāns.
Viņš teica, ka ilgtermiņā lielākā ietekme uz elektroenerģijas cenu būs atjaunojamo resursu arvien plašākai ienākšanai tirgū.
Kā skaidroja Vancāns, lai sāktu saules un vēja enerģijas ražošanu, ir vajadzīgas lielas investīcijas tehnoloģijās, bet pēc tam uzturēšanas izmaksas ir salīdzinoši zemas un pats resurss ir bez maksas. Savukārt papildu izaicinājums ir tas, ka šie resursi ir nestabili un enerģijas ražošana ir atkarīga no laikapstākļiem. “Daļēji tie savstarpēji sevi kompensē – kad ir mazāk vēja, parasti vairāk spīd saule, kad nav saules, parasti ir vējains -, bet kopumā tie ir nestabili,” teica “Enefit” vadītājs.
