Foto – Anda Krauze

Rīt Daugavpils cietokšņa rekonstruētajā Artilērijas arsenāla ēkā atklās pirmos desmit dzīves gadus Daugavpilī (toreizējā Dvinskā Krievijā) pavadījušā XX gadsimta 40. gadu ievērojamākā ASV mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko mākslas centru.

Lasītākie

Kokteilis

Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5

Kokteilis

Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Lasīt citas ziņas

Tas ir viens no izcilākajiem šā gada un varbūt pat 21. gadsimta kultūras notikumiem ne vien Latgales, bet visas Latvijas mērogā, jo šāds ievērojamam gleznotājam veltīts mākslas centrs ir vienīgais Austrumeiropā.

Seši oriģināli

Viņvasar piedaloties XIII Latviešu dziesmu svētkos ASV, Rotko darbus redzēju ne vien mākslas muzejā Čikāgā, bet pat tā dēvētajai dārzu pilsētai vietējo izpratnē nelielajos kaimiņos Milvokos. Pirmo reizi redzot oriģinālus, apjautu, ka vienīgi tie spēj atklāt gleznu dziļumu, intensitāti, filozofiju.

Veselam

“Zēna mamma jutās pat nedaudz neērti…” – kāda sirds ārsta varoņstāsts, glābjot bērna dzīvību

Valsts kancelejā apvienos divus departamentus – direktors darbiniekus sola neatlaist, tomēr daudzi atlūgumus raksta paši

Kongresu nams mainīsies līdz nepazīšanai – priekšlaukumā vairs nebūs stikla piramīdu, uz jumta taps plaša terase

Nupat Rotko mākslas centrs Daugavpilī kļuvis bagāts ar sešiem oriģināliem no mākslinieka ģimenes kolekcijas. Salīdzinājumam: Eiropas pilsētās Madridē, Štutgartē, Kopenhāgenā, Berlīnē, Ķelnē, Esenē lielākoties ir pa vienam Rotko oriģināldarbam. Teita Modernās mākslas galerijā Londonā īpašā Rotko zālē aplūkojami deviņi darbi. Āzijā plašākā kolekcija ir Kavamura muzejā Japānā – vienpadsmit darbi. Amerikā – Nacionālajā galerijā Vašingtonā.

Rotko dēls, ņujorkietis Kristofers Rotko un Vašingtonā dzīvojošā mākslinieka meita Keita Rotko-Prizela Daugavpilij par brīvu beztermiņa nomā deponējuši katrs pa trim darbiem. Starp citu, izsolē viena Rotko oriģināla cena ir lielāka nekā viss Daugavpils gada budžets. Ģimene saglabājusi tiesības oriģinālus mainīt ik pa trim gadiem. Cilvēkiem būs interese braukt vēlreiz, priecājas Daugavpilī. Izraudzītie darbi pārstāv visus Rotko glezniecības attīstības posmus: reālistisko, sirreālistisko, pārejas un viņa klasisko stilu – abstrakto ekspresionismu.

Pārvarot šaubas


Daugavpils domes kultūras pārvaldes vadītāja Eleonora Kleščinska neslēpj, ka ceļā uz Marka Rotko mākslas centru bija jāpārvar liela neticība, bažas, dārgo izmaksu radīta nepatika. Tāpēc viņa teic paldies, ka centra aizsākums – reprodukciju zāle – bijusi atvērta, un iepriekš pat pilnīgi agresīvi noskaņoti cilvēki tajā ienākot mainījuši savu attieksmi. Un tomēr: vai sešu oriģinālu dēļ jārestaurē pieci tūkstoši kvadrātmetru par četriem miljoniem latu? Ar šo viedokli nācies saskarties ilgi. Taču, cietoksnī ienākot, cilvēki saprot, ka te ir ne vien telpas ar Rotko darbiem, bet gan mākslinieka vārdā nosaukts daudznozaru mākslas centrs. Tajā varēs aplūkot kā latviešu un latgaliešu, tā ārzemju mākslinieku darbus, viesosies zinātnieki, būs vieta visdažādākajām kultūras norisēm, diskusijām, koncertiem, teātra izrādēm, sarīkojumiem, kuri vienmēr saistījušies ar Daugavpils vārdu, kā, piemēram, tradicionālais starptautiskais akordeonistu festivāls. Tradicionālajam mākslinieku plenēram, kas turpmāk sauksies “Starptautiskā rezidence Marks Rotko”, pieteikušos mākslinieku kandidatūras izskata komisija Mākslas akadēmijas rektora Alekseja Naumova vadībā.

Neziņas radīta 
aizrautība

Liekas neticami, ka grandiozā centra aizsākums ir viena cilvēka – Faridas Zaletilo – ideja. Viņai nav mākslas zinātnieces diploma, sieviete sevi dēvē vienkārši par mākslas mīļotāju. Viņa atceras, ka 1993. gadā Daugavpilī ieradās Bērklija universitātes profesors Džeimss Breslins no ASV, lai iegūtu materiālus topošajai monogrāfijai par Marku Rotko. Daugavpilī šis vārds nevienam itin neko neizteicis. “Man likās dīvaini – kā tas var būt,” atceras Farida Zaletilo. Prāga lepojas ar Kafku, Londona ar Konanu Doilu, kāpēc Daugavpilī neko nezina par savu novadnieku? 1998. gadā kļūstot par Daugavpils novadpētniecības muzeja darbinieci, Farida Zaletilo nolēma šo tukšumu aizpildīt. Rotko kļuva viņas aizrautība un personīgā intriga. “Tiesa, nekad nedomāju, ka viss izvērtīsies tik grandiozi,” viņa neslēpj.

Pirms gadsimtu mijas Faridai izdevās nokļūt Holandes valsts muzeja ārzemju mākslas arhīvā. Tur viņa negaidīti atklāja Rotko personības vērienu, kas burtiski šokējis. Kopš tā laika Farida Zaletilo nemitīgi klauvēja pie Daugavpils varas iestāžu durvīm.

1999. gadā Vēstures arhīvā Rīgā izdevās atrast dokumentus no pirmās Krievijas tautas skaitīšanas datiem. Tur bija rakstīts, ka toreizējā Šosejas, tagadējā 18. novembra ielā dzīvojis farmaceits Jēkabs Rotkovičs, nākamās slavenības tēvs.

Farida divus gadus meklējusi Rotko bērnu adreses. 2003. gadā viņi ieradās uz tēva simt gadu jubilejas sarīkojumiem. No Nacionālās galerijas Vašingtonā atveda 21 viņa darbu oriģinālu, ko varēja aplūkot Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā. Tā bija pirmā Rotko izstāde Austrum-
eiropā, vēlāk tā aizceļoja uz Ermitāžu Sanktpēterburgā. Bet Daugavpilij Austrijas tipogrāfijā nodrukāja 39 Rotko muzejiskas kvalitātes reprodukcijas.

Izcila dzīve 
un mīklaina nāve

Marks Rotko (īstajā vārdā Markus Rotkovičs; 1903 – 1970) piedzima kā ceturtais bērns Dvinskas farmaceita ebreja Jēkaba Rotkoviča ģimenē. Tēvs bijis ideālists, trūcīgajiem zāles savā privātajā aptiekā devis bez maksas. Kad Markam bija desmit gadi, 1913. gadā ģimene emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, uz dzīvi apmetoties Portlendā Origonas štatā. Ģimeni skāra tipisks ebreju liktenis 20. gadsimta sākumā. Viņi bēga no augstākās izglītības kvotām un pret ebrejiem vērstajiem grautiņiem. 1921. gadā Rotko iestājās Jēlas universitātē, vēlāk pārcēlās uz Ņujorku un mācījās gleznošanu Maksa Vēbera klasē mākslas studentu līgā.

Marks Rotko mirst 1970. gadā Ņujorkā. Pēc oficiālās versijas – izdarot pašnāvību.

Farida Zaletilo gan nebaidās atklāt, ka nepiekrīt ASV visai izplatītajam uzskatam par gleznotāja pašnāvību. ASV Kongresa bibliotēkas darbinieki viņai teikuši, ka neatkarīgā žurnālistu izmeklēšanā uz tūkstoš lappusēm dokumentāri pierādīts – Rotko slepkavību pasūtījis galerijas Malboro dīleris.

Minētā galerija bijusi gleznotāja sadarbības partneris, ar ko viņš pēdējā laikā tiesājies par ļoti lielām summām. Pusgadu pēc Rotko nāves mīklainos apstākļos savā gultā nomira ne ar ko hroniski neslimojusī mākslinieka sieva Mela, kura bija par viņu divdesmit gadus jaunāka. Rotko no dzīves šķīrās 66, viņa sieva – 46 gadu vecumā.

Pēc tam visi Rotko darbi, kurus viņš bija novēlējis paša dibinātajam Rotko fondam un kura pārvaldē bija uzticami cilvēki, pazuda, un mākslinieka bērni tos atrada caur privātdetektīviem. Tiesas process par Rotko mantojumu ilga septiņus gadus, avīzes to sauca par mākslas votergeitu. Tēva nāves brīdī viņa meitai Keitai bija 20 gadi, viņas brālim – seši. Lai neierosinātu tiesas procesu, galerijas dīleris Keitai esot piedāvājis atkāpšanās čeku par vienu miljonu dolāru, ko jaunā sieviete saplēsusi. Nāves brīdī Rotko bija dzīves zenītā, pats iecienītākais un “dārgākais” mākslinieks Amerikā, kurš slēdza līgumus par astronomiskām summām, par kādām citi varēja tikai sapņot.

Rotko vārds 
būs atslēga

Protams, Rotko nav ne Purvītis, ne Rozentāls, par kuru vairākumam latviešu ir vienādi pozitīva attieksme.
Daugavpilī daudzi jautājuši: kādēļ pilsētas vārds jāsaista ar pasaulē atzītu, taču pretrunīgu mākslinieku?

“Ja māksla izraisa strīdus, tas tikai apliecina par kā jauna un nozīmīga rašanos,” saka Farida Zaletilo. “Visiem Rotko nemaz nav jāmīl, taču viņa vārds būs īpaša atslēga pasaules interesei par Daugavpili.”

Daudzi uzskata, ka iluzorā ziemeļzemes gaisma, izkliedēta kā dūmaka, Rotko klasiskajos darbos ienākusi no Daugavpilī pavadītās bērnības. Mākslinieks teicis, ka vēlāk dzīvē nekad neesot redzējis tādus saulrietus kā pie Daugavas. Savai meitai stāstījis par došanos uz skolu ziemā ar slidām pa aizsalušo Daugavu, par ģimenes piknikiem upes krastos, par braucieniem ar prāmi pāri Daugavai uz kreiso krastu, kur notika gadatirgi ar karuseļiem.

Lauvas tiesa – Eiropas fondu līdzekļi

Marka Rotko mākslas centra izveides projekta vadītāja Inga Krekele stāsta, ka ēkas restaurācijā naudu ieguldīja trīs dažādi Eiropas fondi, sniedzot 85 procentus no kopējām četru miljonu latu izmaksām. Trīs procentus ieguldīja valsts, 12% – pašvaldība.

Piecus tūkstošus kvadrātmetru lielā Artilērijas arsenāla ēka, kurā vēlāk atradās arī ēdnīca un kazarmas, ir tikai neliela daļa no Daugavpils cietokšņa. Divdesmit gadus ēka stāvēja neizmantota un “iekonservēta”. Bija jāmaina jumts, logi, jāievelk iekšējās komunikācijas, elektrība. Tagad labiekārtota arī apkārtējā teritorija – restaurēts valnis tā sākotnējā, cara laika 19. gadsimta sākuma izskatā.

Saglabātas vēsturiskās granīta kāpnes, margas, trepes uz bēniņiem.

Arsenāla ēkas kreisā spārna viss pirmais stāvs veltīts Markam Rotko. Telpā ar īpašu apgaismojumu, apsardzi un aptumšotiem logiem atradīsies jau minētie seši Rotko oriģināldarbi. Retrospekciju zālē pastāvīgi būs aplūkojamas deviņas no 39 centra rīcībā esošām Rotko gleznu reprodukcijām, kuras mainīs četras reizes gadā. Te izvietos arī mākslinieka meitas un dēla atvestās gleznotāja personiskās lietas.

Divas lielas zāles aizņem digitālā ekspozīcija par Rotko dzīvi un daiļradi, ieskicējot mākslinieka pirmos desmit dzīves gadus Daugavpilī. Varēs noskatīties arī Rotko dzīvi un daiļradi raksturojošas sešas dokumentālās un mākslas filmas. Vienā no tām – ebreju izcelsmes franču dokumentālista parīzieša Izi Morgenšterna lentē – ieskicēta Daugavpils vide un kultūrtelpa, kurā veidojās Rotko personība. Bibliotēkā daļa no Rotko veltītajām grāmatām ir tādas, kas atrodamas tikai šajā centrā.

Otrajā stāvā izveidota liela Laikmetīgās mākslas zāle. Patlaban tā piepildīta ar daļu no 250 darbu apjomīgās kolekcijas, kas veidojusies astoņos līdzšinējos starptautiskajos plenēros. Mazākā – Intro zāle – paredzēta multimediju laikmetīgiem projektiem, personālizstādēm.

Ierīkota arī īpaša telpa bērnu radošām izpausmēm.

Vēsturiskās ampīra ēkas velvjveida arhitektoniskā konstrukcija rada lielisku akustiku koncertiem un izrādēm. Rezidencēm iekārtotas darbnīcas un neliela viesnīciņa, kuras desmit istabiņās vienlaikus var apmesties četrpadsmit mākslinieki.

Kā saka centra direktora vietnieks Māris Čačka, tapis brīnišķīgs kultūras templis, kas sevī ietver visdažādākās kultūras formas, kas veido reģiona attīstību, nodrošinot starptautiskas auditorijas klātbūtni Daugavpilī. No nākamā gada centrā digitāli būs redzamas Daugavpilī vai tās tuvumā radoši attīstījušos novadnieku – Igora Dobičina, Mihaila Stroka, Pētera Martinsona un citu ekspozīcijas. Tā ir liecība, ka šajā Austrumeiropas krustpunktā mēdz dzimt, būt, rasties un attīstīties radošas personības un šo vietu nedrīkst pazaudēt kā kultūrvidi.

Investīcijas Marka Rotko mākslas centra izveidē 2011 – 2012

Mākslas Abc

Ko nozīmē abstraktais ekspresionisms?

Kā stāsta Farida Zaletilo, tā nav figurālā glezniecība, tajā nav atpazīstamu priekšmetu, ainavu, portretu. Bet kādas gan konkrētas formas var būt jūtām – priekam, kaislei, šaubām, saviļņojumam? To izpausmēm vajadzēja atbilstošu mākslas valodu, un Marks Rotko to atrada krāsā. Ar krāsu palīdzību viņš savus iekšējos emocionālos pārdzīvojumus centās nodot skatītājiem. Un ir bijuši gadījumi, kad cilvēki stāv pie Rotko gleznām un raud.