Ārzemju investori pašlaik Latvijā esot pārlieku uzmanīgi 6
Latvija – valsts ar augstu starpvalstu konflikta risku. Tā mūsu valsts novērtēta Pasaules ekonomikas foruma Davosā veidotāju ziņojumā par iespējamajiem globālajiem riskiem biznesa jomā 2016. gadā. Acīmredzot ekspertu ieskatā ar to domāts iespējamais konflikts ar Krieviju. Abām pārējām Baltijas valstīm šie vērtējumi atšķiras. Igaunijai kā būtiskākais risks minēti kiberuzbrukumi, bet Lietuvai – valsts pārvaldes sabrukums. “LA” aptaujātie speciālisti gan ir skeptiski par šiem secinājumiem un pētījuma metodoloģiju. Tomēr pētījums investoru skatījumā varētu būt autoritatīvs, tāpēc, ja potenciālais investors nebūs rūpīgāk pētījis situāciju Latvijā un vadīsies tikai pēc šī pētījuma, tad viņam varot samazināties griba investēt.
Pasaules ekonomikas foruma Davosā veidotāju pētījums veikts, aptaujājot 750 ekspertus un lēmumu pieņēmējus dažādās valstīs. Viņi pārstāv biznesa un akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības un valsts sektoru. Aptaujātie ir dažāda vecuma un nāk no dažādām pasaules valstīm. Pētījuma respondentiem tika lūgts apsvērt 29 globālos riskus, kuri iedalīti sociālajos, tehnoloģiskajos, ekonomiskajos, vides vai ģeopolitiskajos. To novērtējums veikts attiecībā uz nākamajiem desmit gadiem un iespējamību, ka tie varētu notikt. “Ekonomiskie riski pārliecinoši dominē Eiropā, tostarp fiskālās krīzes, bezdarbs, īpašumu burbuļi un energoresursu cenas. Pēdējais ir arī galvenais rūpju iemesls Kanādā, kamēr vadītāji ASV ir visvairāk norūpējušies par kibervides riskiem un ar tiem saistītajiem uzbrukumiem,” teikts pētījumā.
“Respondenti no Krievijas un Centrālāzijas ir satraukušies par fiskālajām krīzēm un bezdarbu, kā arī riskiem, kas saistīti ar nekontrolējamu inflāciju un starpvalstu konfliktiem. Vides riski rada satraukumus līderiem Austrumāzijā, tāpat kā energoresursu cenas un īpašumu burbuļi,” teikts pētījumā.
Baltijas valstīm katrai ir doti atšķirīgi potenciālie riski – Lietuvai minēts valsts pārvaldes sabrukums, Igaunijai – kiberuzbrukumi, bet Latvijai iespējamais starpvalstu konflikts. Šādi dati no pētījuma, kas gatavots ietekmīgāko ekonomikas prātu saietam – Pasaules ekonomikas forumam Davosā – liek uzdot jautājumus, vai ārzemju investori, kuri iecerējuši no jauna investēt vai reinvestēt Latvijā, to izmantos kā autoritatīvu avotu un savas aktivitātes piebremzēs.
“Šāds pētījums no investoru viedokļa ir autoritatīvs. Ja potenciālais investors nebūs rūpīgāk pētījis situāciju mūsu valstī un uzlūkos lietas virspusīgi, tad pēc šī pētījuma var samazināties griba investēt,” uzsver Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš, kurš uzskata, ka potenciālajiem ārzemju investoriem nepieciešams plašāks skaidrojums par stāvokli Latvijā. Šo darbu varētu veikt zīmolvedības speciālisti. Tāpat J. Bērziņš vēlas saprast, kāda ir pētījuma metodoloģija un kādi cilvēki ir aptaujāti, jo viņam rodas iespaids, ka spriedumus par Baltijas valstīm eksperti izteikuši, balstoties uz tā, kas atrodams vietējos un starptautiskajos medijos. Tik tiešām – Igaunijā populāra ir kiberdrošības tematika, un šajā valstī atrodas arī NATO Kiberdrošības izcilības centrs. Latvijā bieži medijos tiek runāts par Krievijas iespējamo agresiju, bet Lietuvas mediju uzmanības centrā biežāk ir partiju cīņas un prezidenta loma politikā (Lietuva savulaik piedzīvojusi arī skandalozu prezidenta impīčmenta jeb atstādināšanas procedūru, kas pasaules politikā ir ļoti rets gadījums). Krievijas iebrukuma iespējas klasiskā nozīmē J. Bērziņš noraida. “Nedomāju, ka Krievija tradicionālā veidā būtu gatava uzbrukt Baltijas valstīm. Tomēr tas nenozīmē, ka mums tādēļ nav jābūt gataviem. Savulaik pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons teica, ka vislabākais, ko darīt, lai nebūtu karš, ir gatavoties tam. Tādējādi tiek nodrošināta atturēšanas funkcija,” piebilst J. Bērziņš, kuram ir ekonomista izglītība.
Par pētījuma metodoloģiju skeptisks ir arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) izpilddirektors Ģirts Greiškalns, kuram esot grūti komentēt pētījumā minētos uzņēmējdarbības riskus, nezinot, no kādiem avotiem eksperti vadījušies. Viņš tomēr norāda, ka Ārvalstu investoru padomes Latvijā veiktajā Uzņēmējdarbības vides uztveres indeksā kā vienu no pirmajām pozitīvajām lietām ārvalstu investori minējuši Latvijas dalību ES un NATO, kas mazina ģeopolitiskās drošības riskus, turklāt investori augsti vērtējot arī vietējo kvalificēto darbaspēku. “Līdz ar to es aicinātu neizcelt tikai vienu no riskiem, kas Pasaules ekonomikas foruma ziņojumā ir minēts kā iespējams starpvalstu konflikts, jo visi riski ir jāapzina, jāanalizē un jākontrolē, savlaikus jāveic priekšdarbi, lai samazinātu to iestāšanās iespējas,” saka Ģ. Greiškalns. Domājot par jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, neskaidrība – gan iekšēja, gan ārēja – investorus Latvijā nevairos. Tādēļ, viņaprāt, kopumā ir būtiski domāt par valsts ilgtermiņa attīstības redzējumu.
Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens arī domā, ka pētījuma autori, spriežot par iespējamiem globālajiem riskiem biznesa jomā Latvijā, acīmredzot domā par Krievijas ietekmi. “Es gan neredzu nevienu nopietnu risku. Baltijas valstis atšķiras no Ukrainas, kuru Krievija uzskata par vairāk stratēģisku vietu nekā Baltijas valstis. Turklāt Latvija ir Eiropas Savienībā un NATO, un, kaut arī ES spējas un spēki pašlaik var šķist vāji, tam joprojām ir nozīme,” sacīja M. Hansens. Viņš gan novērojis, ka ārzemju investori pašlaik mūsu valstī esot pārlieku uzmanīgi: “Esmu redzējis kavēšanos no ārvalstu investoru puses, varbūt tā ir “pagaidīsim un paskatīsimies” attieksme.”
