Risks samazināts līdz minimumam. ZM viedoklis pēc “laukos.lv” lasītāja publikācijas 0
Iveta Ozoliņa, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece
Šā gada 6.martā portālā Laukos.lv tika publicēts raksts “Viedoklis. Graudu “miglotāju” sabiedrība bez nākotnes”, kurā pausta virkne neprecīzu apgalvojumu. Tāpēc vēlos dažas lietas izskaidrot, lai sabiedrība iegūtu vispusīgu informāciju.
Zemkopības ministrija nodrošina lauksaimnieciskās aktivitātes, kas veicina lauksaimniecisko ražošanu, ja vien tās atbilst spēkā esošajām normām un nerada apdraudējumu cilvēkiem un videi. Tālāk jau paskaidrošu detalizētāk, kas tiek darīts, lai Latvijas laukos izaudzētie graudi un rapsis būtu droši patērētājiem un viņu veselībai.
Kopš 2014. gada visiem lauksaimniekiem, kas ir profesionālie augu aizsardzības līdzekļu lietotāji, ir stingri jāievēro valdības noteikumos noteiktie integrētās audzēšanas nosacījumi. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem regulāri ir jāveic savu lauku uzraudzība. Ja nepieciešams ierobežot kādu augu slimību vai kaitēkļus, vispirms jāizvērtē agrotehniskā, mehāniskā vai bioloģiskā paņēmiena izmantošanas iespējas. Ja šie pasākumi nenodrošina vēlamo rezultātu, tikai tad ir atļauta augu aizsardzības līdzekļu lietošana.
Iegādāties pirmās un otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus atļauts tikai profesionāliem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem vai augu aizsardzības konsultantiem. Lai varētu iegādāties un lietot šīs klases augu aizsardzības līdzekļus, nepieciešams iziet apmācības programmu, nokārtot zināšanu pārbaudījumu un iegūt apliecību.
Šeit noteikti jāpiebilst, ka smidzinājuma kvalitāte ir atkarīga arī no tehnikas kvalitātes, tāpēc jau kopš 2012. gada ir ieviesta prasība, ka visiem miglotājiem ir jābūt pārbaudītiem. Šīs pārbaudes veic Valsts augu aizsardzības dienesta atzīta institūcija, kurai veikta kompetences pārbaude atbilstoši akreditācijas prasībām.
Lauksaimnieki Latvijā drīkst lietot tikai reģistrētus augu aizsardzības līdzekļus. Pirms reģistrācijas tiek pārbaudīta reģistrācijas pieteicēja sniegtā informācija, augu aizsardzības līdzekļa ietekme uz vidi, cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī tā efektivitāte. Šis ir ilgs un sarežģīts process, kurā ir iesaistītas visas ES dalībvalstis un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Visi augu aizsardzības līdzekļu atļautie lietojumi balstās uz zinātniski pamatotiem lēmumiem.
Profesionālos augu aizsardzības līdzekļu lietotājus regulāri pārbauda Valsts augu aizsardzības dienests, kura tiešais uzdevums ir nepieļaut dažādu vielu nepareizu un bīstamu lietošanu lauksaimniecībā. 2017. gadā pie lauksaimniekiem veiktas 1214 augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārbaudes un 353 lauksaimniecības produktu integrēto audzētāju pārbaudes. Lai pārbaudītu augu aizsardzības līdzekļu aktīvo vielu klātesamību, ņemti 218 augu paraugi.
Jā, diemžēl arī lauksaimnieki nav bez grēka – pārbaužu rezultātā ierosinātas 24 administratīvo pārkāpumu lietas un konstatētas 11 neatbilstības lauksaimniecības produktu integrēto audzētāju laukos.
Sākot ar 2008. gadu, atvēlēto budžeta līdzekļu ietvaros Valsts augu aizsardzības dienests veic graudaugu un rapša sēklu paraugu ņemšanu ražas novākšanas laikā, lai pārbaudītu, vai glifosāta atliekvielas nepārsniedz maksimāli pieļaujamās normas. Līdz šim pārkāpumi, kas saistīti ar glifosāta preparātu nepareizu lietošanu vai to atlieku līmeņu pārsniegšanu, nav konstatēti.
Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka, saimniekojot godprātīgi un ievērojot spēkā esošos nosacījumus, lauksaimnieciskās ražošanas risks apkārtējai videi un cilvēkiem ir samazināts līdz minimumam.
Rakstu “Viedoklis. Graudu “miglotāju” sabiedrības bez nākotnes” lasiet šeit
