Pie mums atkal vērojamas mājokļu celtniecības buma pirmās pazīmes. Vai no tā brīdināt? 3
Ja mums, piemēram, sakrīt ekonomiskā optimisma pieaugums un papildus nāk tādi stimuli kā nodokļu samazinājums, tādā gadījumā šūpošanās notiek daudz straujāk. Risks ir tāds – kas augstu kāpj, tas zemu krīt. Tas, kas notiek ar Eiropas fondiem… cilvēki vieglāk pieiet svešai jeb dāvinātai naudai nekā savai.
Nesaprotu jūs. Pirms šī gada budžeta pieņemšanas, tātad pirms mazliet vairāk nekā pirms pusgada, izteicāties: Latvija pēc krīzes vēl nav atsākusi attīstīties. Tagad brīdināt no pārāk straujas izaugsmes.
Pagājušais gads bija ļoti jocīgs. Ekonomisti bija iezīmējuši 3% izaugsmi, pie kuras nekādi netikām. Būvniecībā bija krīze, jo struktūrfondu projekti nebija sagatavoti. Šie projekti vienkārši tika atlikti. Ja tie tagad sadrūzmējušies vienā laikā, tas nozīmē, ka tie būs dārgāki. 2007. gadā cilvēku uz ielas noķēra aiz pogas un vaicāja: vai vari būvēt? “Jā, varu!”
Fiskālās disciplīnas pamatā ir princips, ka tais brīžos, kad ekonomika attīstās lēnāk, tā jāstimulē, bet tais brīžos, kad tā aug straujāk, ietaupījums jānovirza parāda mazināšanai.
2018. gadam izaugsme iezīmēta 4% apmērā. Par strauju?
Ja to, ko iegūsim virs 3% līmeņa, neuzkrāsim un neizmantosim parāda dzēšanai, tad mēs nebūsim gatavi tam nākamajam brīdim, kad ekonomika neattīstīsies tik strauji. Kur mums lielie riski? Sakarā ar to, ka darbaspēks ļoti strauji noveco, palielinās demogrāfiskā slodze – un cerēt, ka varēsim izspiest vairāk kā 3% kā ekonomikas potenciālu, ir grūti. Mēs nedrīkstam savu vēlmi dabūt vairāk uzdot par realitāti.
Pasaules bankai bija uzdevums dot priekšlikumus, kā iekasēt, bet nevis kā ar nodokļu palīdzību attīstīt ekonomiku. Ja tai klausītu, oi, oi, kāds būtu akcīzes nodoklis, kāds progresīvais ienākuma nodoklis un kāds ekonomikas nodoklis!
Kam vairāk ir jāieliek kopējā kasē? Tiem, kam zemas un vidējas algas, vai tiem, kas nopelna vairāk? Cik progresīva mums būs nodokļu sistēma? No nodokļu reformas vislielākie ieguvēji nebūs mazo algu saņēmēji, bet gan vidēji lielo algu saņēmēji. Progresivitāte palielinās par maz. Bet visprogresīvākais no visiem ir nekustamā īpašuma nodoklis, kura apliekamais objekts ir īpašuma vērtība. Nesaku, ka tam jābūt ar progresīvām likmēm. Ja paanalizē, cik cilvēki nomaksā algas nodokļos un cik – īpašuma nodoklī, tad pirmajā samaksā nesamērīgi vairāk.
Mēs esam sarežģītā situācijā. Viens no FM pieņēmumiem bija tāds, ka no Eiropas Komisijas varētu panākt atļauju augstākam budžeta deficītam. Tas ir, aizņemoties, nevis kompensējot ar citiem pasākumiem. Mēs Fiskālās disciplīnas padomē diskutējām, vai vajag tagad atļauties tik lielu budžeta deficītu – 1,8%. Gaidām Eiropas Komisijas lēmumu.
Jūs uzskatāt, ka veselības aprūpei ņemt naudu uz parāda nozīmē to ņemt uz nākamo paaudžu rēķina. Ko Eiropas Komisija ļauj (par 0,4%), to jūs nepieņemat.
Ir īslaicīgs trīsgadu projekts, lai veselības aprūpes izdevumus uz reformas rēķina ietilpinātu uz parāda rēķina. Pieaugtu arī procentu maksājumi. Pēc desmit gadiem cilvēks teiks: “Pag, mēs maksājam arvien vairāk par veselības pakalpojumiem, maksājam arvien lielākus procentus, bet veselības aprūpe neuzlabojas!”
Bet varbūt pēc desmit gadiem tas jūsu piesauktais cilvēks, kas to teiks, būs palicis dzīvs, pateicoties aprūpes papildu finansējumam uz parāda? Ar to gribu teikt, ka ieguldījumi medicīnā ir ekonomiska kategorija. Tie atmaksājas.
Mums jāizspriež, vai to veikt “uz krīta” vai nē.
