Risks ir augstu kāpt un zemu krist. Pilna intervija ar Jāni Plato 3
Viena no skeptiskākajām iestādēm pret pieteikto nodokļu reformu ir Fiskālās disciplīnas padome. Varētu jau saprast: tās uzdevums ir sargāt budžetu no pārmērīga deficīta un viss, kas to apdraud, ir kaitīgs. Taču tās priekšsēdētāja Jāņa Platā argumentācija ir daudz izvērstāka un pamatotāka. Tā ļoti sakrīt ar Eiropas Komisijas iepriekš izteiktajiem iebildumiem jeb ieteikumiem Latvijas nodokļu politikā. Gan mazo algu saņēmēju aizstāvībā, gan lielākas progresivitātes pieprasīšanā vidējo algu saņēmējiem, gan skepse par prognozētajiem ekonomikas attīstības tempiem, gan par ēnu apkarošanas efektivitāti. Šonedēļ ir gaidāms Eiropas Komisijas vērtējums par pieļaujamo budžeta deficītu. No tā būs atkarīgs, vai nodokļu reforma jāpārstrādā. Tā kā reformu šādā izpildījumā Fiskālās disciplīnas padome nepieņem, visticamāk, arī Eiropas Komisija to nepieņems. Tad tā būs jāpārstrādā, lai rudenī budžetu varētu pieņemt.
Uzklausot Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu reformas plānu, pirms mēneša jūs uzdevāt jautājumu: “Kurš par to maksās?” Vai tagad jums uz to ir atbildes?
Jānis Platais: Mēs uzdevām ļoti daudz jautājumu, un Finanšu ministrijai ir grūti uz tiem atbildēt. Tā bilde skaidrojas pamazām. Šī ir fiskāli dārga reforma ar lielu negatīvo ietekmi.
Kas attiecas uz nodokļu sistēmas ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem, ministrija aprēķinus ir sagatavojusi un mums nav pamata tos apstrīdēt. Ir izvērtējums par nodokļu reformas efektu uz ekonomisko attīstību, bet pagaidām punkts šim darbam nav pielikts.
Pamatnostādnes konceptuāli valdībā pieņemtas. Kādu punktu jūs gaidāt? Vai tad var vēl precīzāk izrēķināt tautsaimniecības izaugsmi, ko izraisīs viena nodokļa atlaišana un otra pacelšana?
Ekonomikas izaugsmes atšķiras. Ja atceramies treknos gadus, visi bija ļoti priecīgi par to, cik strauji attīstījās ekonomika, bet tā nebija ilgtspējīga. Tāpēc cenšamies noskaidrot ne vien to, kā nomināli pieaugs IKP, bet kāda būs ekonomikas ilgtspēja. Kā sadalās izaugsmes faktori? Cik ekonomiku balstoši tie būs ilgākā laika posmā?
Nevar gribēt lielāku budžetu un mazāk iemaksāt tajā. Ja ir liels pamatnodokļu samazinājums, kurš tad maksās vairāk? Mēs “LA” konstatējām, ka šoferi smēķētāji…
Nodokļu likmes krītas, izņemot dažus virzienus. Grupas, kurām būs jāmaksā divreiz vairāk, ir tie, kas saņem īres ienākumus, pārdod kokmateriālus. Uzņēmējiem šie nodokļi līdzsvarosies – galvenais būs atrast tos ieguldījuma veidus, kas liks uzņēmumiem augt. Strādājošie vairāk saņems uz rokas algā, un no tā varēs vairāk samaksāt par īri, smēķiem un benzīnu.
Ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā “LA” skaidroja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana un 0% likme reinvestētajai peļņai ir gatavošanās tam brīdim, kad ekonomiku tik daudz nebalstīs ES struktūrfondi.
