Riski un mācības, ja ceļo, izmantojot atlaides 0
Tikai 245 lati par septiņu dienu atpūtu Turcijā! Cenā iekļauts lidojums, sešas naktis pieczvaigžņu viesnīcā pie jūras un viena nakts četrzvaigžņu viesnīcā, katru dienu bagātīgas brokastis un vakariņas, kā arī ekskursija uz kādu dabas brīnumu – sāls terasēm Pamukalē un romiešu seno pilsētu Hierapoli.
Šāds izdevīgs ceļojuma piedāvājums pērnās vasaras sākumā tika tirgots divos gana populāros tā saucamajos atlaižu portālos. Mani cena iekārdināja, un ceļojuma kuponu nopirku.
Sirds mierinājumam
Kupons bija jāpērk jau maija beigās, bet ceļojums bija plānots tikai oktobra otrajā pusē. Tātad pirmais risks – vai tas vispār notiks. Vai atlaižu portāli nebankrotēs? Vai nepazudīs ceļojuma piedāvātājs – vācu uzņēmums “Wow travel”. Mierinājumu man sniedza tas, ka zināju, kurš ir viena portāla īpašnieks, un paļāvos uz to, ka šī Latvijas sabiedrībā diezgan labi zināmā persona nevēlēsies bojāt savu reputāciju, izkrāpjot naudu par nenotikušu ceļojumu. Iegūglēju arī informāciju par vācu uzņēmumu – secināju, ka tāds tiešām pastāv, un būtiskas sūdzības par to tīmeklī neatradu.
Protams, no maija līdz oktobrim daudz kas var notikt arī paša ceļotāja dzīvē un var vairs nebūt iespējas doties braucienā. Taču, pērkot kuponu, ceļotāja vārdu varēja mainīt bez maksas līdz pat septembra beigām. Tāpēc zināju – ja netikšu ceļojumā, varēs braukt kāds cits.
Ziņa par izlidošanas laiku pienāca tikai nedēļu pirms brauciena kopā ar pirmo nepatīkamo lētā ceļojuma pārsteigumu. Nakts lidojums! Kaut arī brauciena programmā bija solīts, ka pirmajā ceļojuma dienā – 18. oktobrī – jau uz vakariņu laiku būsim Turcijas kūrortā, faktiski no Rīgas izlidojām 18. oktobra pēdējās desmit minūtēs.
Nebija grūti sarēķināt, ka viesnīcā būsim tikai uz brokastlaiku, jo lidojām līdz kūrortpilsētai Antaljai, bet solītā viesnīca atrodas divarpus stundu brauciena attālumā no lidostas.
Izdevīgā cena bija iekārdinājusi daudzus. Tāpēc ne visus izvietoja tieši tajā viesnīcā, kura bija solīta ceļojuma piedāvājumā. Tomēr tika nodrošināta tāda paša līmeņa viesnīca, līdz ar to šajā ziņā vilšanās izpalika – viesnīca tiešām bija pašā jūras krastā, tās teritorijā bija arī vairāki baseini.
Te gan nonākam pie otrā riska – ceļojuma laiks. Oktobra beigās Turcijā parasti beidzas tūrisma sezona, tas ir viens no iemesliem, kāpēc vācu uzņēmums var piedāvāt tik lētus ceļojumus. Cena patīkama, taču laika apstākļi var sagādāt vilšanos. Un daļēji tā arī notika.
Komerciālie objekti
Pērkot ceļojumu, īpatnēji un aizdomīgi likās, ka ekskursija iekļauta brauciena cenā, bet, ja no tās atsakās un paliek viesnīcā, jāpiemaksā 70 eiro. Mūsu grupas gids to raksturoja pavisam skarbi: esot jāmaksā sods par nebraukšanu ekskursijā. Palikšana viesnīcā tūrisma firmai izmaksājot krietni dārgāk nekā ekskursija tāpēc, ka par braucienu uz Pamukali un Hierapoli, kā arī nakšņošanu četrzvaigžņu viesnīcā netālu no Pamukales maksājot Turcijas Tūrisma ministrija, kas vēloties ārzemniekiem popularizēt Turcijas skaistumu.
Es ļoti vēlējos redzēt Pamukali, tāpēc ekskursijā braucu labprāt, un tur redzētais bija fantastisks, tāpat kā pelde minerālūdenī Kleopatras baseinos.
Žēl tikai, ka ceļš līdz dabas un vēstures objektiem bija daudz ilgāks, nekā cerēts. Gan tur, gan atpakaļceļā mūs veda vairākos tā sauktajos komerciālajos objektos, kuri sākotnēji ceļojuma pro-grammā nebūt nebija paredzēti. Zeltlietas, ādas un kažokādas, akmens izstrādājumi, suvenīri un vīni, saldumi un apģērbi. Viss esot lētāks nekā citur, visam var dabūt lieliskas atlaides “tieši jums”.
Zeltlietu un kažokādu cenās tiešām neesmu speciāliste, bet cik turku tirgū maksā saldumi, zināju un nojautu, ka gida izraudzītajos komerciālajos objektos tie ir krietni dārgāki nekā, piemēram, Stambulas tirgū. Kad gidam izteicu aizdomas, ka esam ievesti aizdomīgi dārgā objektā, viņš atcirta, ka no tirgus saldumiem toties varot saindēties.
Gids – Turcijā dzīvojošs bulgārs – lieliski runāja krievu valodā, bet ar pieklājību gan neizcēlās. Kad vaicāju, kāpēc tik daudz laika pavadām objektos, kas nebija paredzēti ceļojuma programmā, gids attrauca, ka viņš pildot savu programmu un par citām programmām neko nezinot un negribot zināt.
Gan viņš, gan viņa kolēģis piekopa arī citas metodes tikšanai galā ar tūristu neapmierinātību. Piemēram, skaldi un valdi! Ja kāds ar kaut ko bija neapmierināts, viņi paziņoja, ka visi citi toties ir ļoti apmierināti un nevajag maitāt visai grupai garastāvokli. Pirms mums gidi bija strādājuši ar kādu igauņu tūristu grupu, tāpēc dažkārt mēģināja domstarpības risināt, sūrojoties: “Igauņi jau tik slikti uzvedās, un jūs tagad te tāpat gribat uzvesties. Igauņu dēļ tā pārdzīvoju, ka negulēju visu nakti.”
Es gan tiešām nezinu, vai, braucot ceļojumā bez kupona, tiktu piedāvāti profesionālāki un pieklājīgāki gidi. Iespējams, tas ir nacionālais kolorīts, kas arī jābauda.
Vienīgais komerciālais objekts, ko tiešām novērtēju, bija turku paklāju ražotne. Tajā prece maksā no vairākiem simtiem eiro līdz vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Pat ja tos nevar nopirkt, ir liels prieks skatīties uz krāsu daudzveidību un pieskarties zīda paklāju maigajai, gludajai virsmai.
Atgriežoties pie saldumiem – tos tiešām tirgū var nopirkt lētāk. Protams, nebūt nesaindējāmies. Tāpat vīns, ko turki brūvē arī no kazenēm, granātāboliem un citiem augļiem un ogām, gida piedāvātajā objektā maksāja divreiz dārgāk nekā tirgū. Tas pats attiecas uz suvenīriem, tekstila precēm un fantastiskajiem ķermeņa kopšanas līdzekļiem ar olīveļļas piedevu. Tātad ekskursiju laikā labāk neko neiegādāties, bet brīvajā laikā pašiem apmeklēt tirgu. Starp kūrortpilsētām Alanju un Mangvati netālu no mūsu viesnīcas atradās gana liels tirgus, kur, starp citu, varēja iegādāties vienas dienas ekskursijas, piemēram, pie delfīniem vai uz Alanju, divreiz lētāk, nekā piedāvāja mūsu gidi.
Viesnīcā mums piedāvāja, piemaksājot 20 eiro par dienu, izmantot “all inclusive” piedāvājumu, kas nozīmē cenā iekļautas pusdienas, launagu un visus vietējos dzērienus, tostarp alkoholiskos un tos, kas numura minibārā. Ja gribas krietni iedzert, pieēsties un daudz laika pavadīt viesnīcā, tad samaksāt šos 20 eiro varēja būt diezgan izdevīgi, jo pretējā gadījumā vakariņās visi dzērieni, pat ūdens, bija par maksu.
Šķiet, ka ceļojums ar kuponu bijis izdevīgs ne tikai ceļotājiem, bet arī tūrisma firmai un atlaižu portālam. Vēl svētku nedēļā tajos atkal tika tirgots gandrīz tāds pats ceļojums par tādu pašu cenu. Tikai brauciens notiks pavasarī, kad Vidusjūra, iespējams, vēl nebūs iesilusi.
Fakti Ceļojumu kuponus var iegādāties teju visos lielākajos atlaižu portālos. Piemēram, patlaban “citylife.lv” var nopirkt kuponu par 189,99 latiem atpūtai Kanāriju salās. Cenā gan ietilpst tikai apmešanās vieta, toties tajā var mitināties pat piecas personas. Portālā “perkamkopa.lv” var nopirkt kuponu Valentīndienas kruīzam uz Stokholmu par 25,99 latiem un par 135 latiem slēpošanas ceļojumu uz Slovākiju. Savukārt “zizu.lv” slēpošanu Slovākijā piedāvā par 99 latiem. |
