Pensionāru naudu – ceļiem. Par Auguļa izteikumiem sašutuši arī kolēģi 39
Satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) izteikumi par iespēju autoceļu sakārtošanai izmantot pensiju fondu līdzekļus satraukuši ne vien sabiedrību un topošos pensionārus, bet arī par sociālo jomu atbildīgos Saeimas deputātus. Viņiem pēdējās pāris dienās nākoties atbildēt uz neapmierinātu iedzīvotāju zvaniem, kuriem nav pa prātam ministra iecere.
“Otrā pensiju līmeņa iemaksas nav kaut kāda anonīma nauda, ko var pasmelties valsts vajadzībām. Tie ir personificēti ieguldījumi ar noteiktu mērķi, un katrs strādājošais, kurš veic iemaksas, pats izlemj, kur un kā šo naudu ieguldīt. Šo personificēto uzskaiti veic Labklājības ministrijas pārraudzībā esošā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Tādēļ esmu ļoti pārsteigta, dzirdot šādu ierosinājumu tieši no Auguļa kunga, kurš vairākās valdībās bijis labklājības ministrs. Ja ministrs apdomātos, tad noteikti pats to atcerētos,” teica Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, pieļaujot, ka ministrs vienkārši “neveikli izteicies”.
Līdzīgu viedokli pauda arī citi aptaujātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. “Bet, ja ministrs patiešām ir domājis nacionalizēt pensiju fonda līdzekļus, kā tas tika izdarīts Polijā, tad tas ir taisnais ceļš uz Satversmes tiesu,” prognozēja deputāts Romualds Ražuks (“Vienotība”).
Savukārt Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Hosams Abu Meri (“Vienotība”) satraucies, ka ministra izteikumi ietekmēs iedzīvotāju uzticēšanos pensiju sistēmai un motivāciju veikt sociālās iemaksas: “Nesen Finanšu ministrija nāca klajā ar ierosinājumu daļu no sociālajām iemaksām izmantot veselības nozares finansēšanai. Tagad Satiksmes ministrija grib vēl daļu novirzīt ceļu remontēšanai. Tad loģiski, ka cilvēki domās, kāda jēga maksāt sociālās iemaksas, ja tās aiziet nevis pensijām, bet citur.”
Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš uzreiz pēc ministra paziņojuma ar viņu sazinājies un saņēmis skaidrojumu, ka netiek plānots vienkārši paņemt pensiju fondu naudu, bet piedāvāt to ieguldīt valsts tautsaimniecībā par procentiem līdzīgi kā banku pensiju fondi to iegulda akcijās. “Es vakar runāju ar ministru un viņš uzsvēra, ka tā būtu brīvprātīga iespēja, otrā pensiju līmeņa dalībnieki paši varētu izvēlēties, vai to izmantot,” mierināja Siliņš. Fondēto pensiju sistēmas pirmsākumos jau pastāvēja iespēja tā sauktos otrā līmeņa pensijas maksājumus ieguldīt arī Valsts kasē. Taču 2007. gadā šī prakse tika izbeigta un otrā pensiju līmeņa apsaimniekošana atstāta tikai privātbanku rokās. Toreiz šāds lēmums tika pamatots ar negodīgu konkurenci no valsts puses, jo VK esot atradusies privileģētākā stāvoklī.
Auguļa padomniece Liene Užule ziņu aģentūrai LETA paudusi viedokli, ka ap ministra izteikumiem par pensiju fondu līdzekļu iespējamu novirzīšanu ceļiem esot sacelta nepamatota ažiotāža. Užule uzsvēra, ka, pirmkārt, runa ir par privātajiem pensiju fondiem un šo līdzekļu novirzīšana notiktu brīvprātīgi, otrkārt, šis priekšlikums vēl ir tikai izstrādes stadijā un ir tikai viens no aplūkojamiem risinājumiem autoceļu sakārtošanas finansēšanai, kurus patlaban vērtē auditorkompānija “KPMG”. Tostarp tiekot aplūkoti dažādi publiskās-privātās partnerības vai kapitālsabiedrību obligāciju emisijas risinājumi. Darbs pie alternatīvām iespējām ceļu sakārtošanas finansēšanai vēl turpinās, un aprīlī gaidāma plašāka konference, kurā tiks prezentēti rezultāti.
