Riskantie ieguldījumi attaisnojas 0
Pirms 20 gadiem Latvijā izveidotā riska kapitāla nozare valstī stabili attīstās, tostarp arī kopš 2007. gada izmanto valsts un ES fondu naudas atbalstu. Tomēr lielā daļā uzņēmēju aizvien valda aizspriedumi par riska kapitālu.
“Uzņēmēji ir īpaša cilvēku grupa. Viņi nevēlas dalīties ar kapitāla daļām, baidās, ka pēc riska kapitāla ienākšanas uzņēmumā būs ierobežota esošo īpašnieku neatkarība. Notiek tieši pretēji – mēs palīdzam attīstīt uzņēmējdarbību ar kontaktiem un ar savu pieredzi,” teic Latvijas Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Astra Neimane.
Savukārt a/s “Eko investors” valdes loceklis Juris Grišins piebilst, ka riska kapitālistiem palīdz valsts programmas, kas rosina riska kapitāla nozares izaugsmi.
Ko izvēlas riska kapitālisti
Vispārpieņemtā riskā kapitāla definīcija ir šāda – riska kapitāls ir ilgtermiņa ieguldījums uzņēmuma pašu kapitālā ar nolūku veicināt uzņēmuma vērtības pieaugumu, finansējot tā straujāku izaugsmi. Vienkāršā valodā runājot, riska kapitālisti iegulda savā pārziņā esošu fondu naudu jau darbojošos uzņēmumos vai arī tādos, kas uzņēmējdarbību sāk ar labu biznesa ideju (plānu). Pēc 3 – 6 gadiem riska kapitālisti savu ieguldījumu pārdod, cerams, ar peļņu. Minimālais peļņas procents tiek rēķināts 20% gadā.
Riska kapitāla fondus pārvalda pārvaldītāji, bet paši fondi apsaimnieko galvenokārt svešu – tostarp arī privātpersonu un Latvijas pensiju fondu – naudu, kas tātad tiek ieguldīta mūsu valsts tautsaimniecībā.
“Vēlos apgāzt stereotipu, ka riska kapitālisti naudu iegulda augsto tehnoloģiju nozarē vai inovācijās. Ieguldījumi notiek arī tradicionālajās nozarēs. Ļoti svarīgi, lai uzņēmumam, kas vēlas saņemt riska kapitālista atbalstu, būtu zinīga vadības komanda un tas būtu tendēts uz izaugsmi,” ieguldījuma izvēles nosacījumus pamato A. Neimane.
Laulība uz pieciem, desmit gadiem
A. Neimane riska kapitāla naudas ieguldījumu salīdzina ar laulību ar vidējo ilgumu pieci gadi. Tā ir aprēķina laulība, nostiprināta līgumā, tomēr ne visi ieguvumi no šīs savienības ir naudā izmērāmi.
“Es ļoti paļaujos uz personiskajām attiecībām. Iespējams, tāpēc mēs sarunas par riska kapitāla fonda “Baltcap” naudas piesaisti risinājām divus ar pusi gadus.
Šajā gadā pārdevām 40 procentus no jauna izlaisto uzņēmuma akciju. Pērn mūsu apgrozījums bija septiņi, bet pēc pieciem gadiem tas ir iecerēts 14 miljonu eiro liels,” stāsta dārza mēbeļu ražotāju SIA “Ekju” līdzīpašnieks Juris Skoliņš.
“Ekju” patlaban gandrīz visus no 500 ražotajiem produktiem pārdod Eiropas valstīs. “”Baltcap” zina Eiropas un pasaules tirgu, un mēs viņu zināšanas un pieredzi varam izmantot. Tas ir pavisam cits vēriens. Veikto darījumu noteikti nenožēlojam,” tā J. Skoliņš. Savukārt industriālo iekārtu izplatīšanas uzņēmuma SIA “Intrac” līdzīpašnieks Andris Brūzs teic, ka 2002. gadā riska kapitāla fonds meklēts tāpēc, ka radusies iespēja izpirkt starptautiskajai “Thomesto Oy Group” piederošo uzņēmumu, tomēr pašiem uzņēmuma vadītājiem naudas neesot pieticis. Palīdzējis “Baltcap” fonds, kas pirkumu veicis, bet vēlāk ar izdevīgiem nosacījumiem ļāvis akcijas izpirkt.
A. Brūzs teic, ka “Baltcap” pārstāvji kā līdzīpašnieki darboties netraucējot – fonda pārstāvji piedalās valdes sēdēs, prasa mērķtiecīgu darbību un dažkārt – arī atskaites par paveikto. Uzņēmējs atzīst – ir daudz ieguvumu no riska kapitāla fonda kā līdzīpašnieka. “Fonds ir līdzīpašnieks arī citiem Latvijas uzņēmumiem, kam tiek ieteikts pirkt mūsu produktus,” piemēru nosauc uzņēmējs. Viņš uzņēmējiem, kas vēlas piesaistīt riska kapitāla fonda naudu, iesaka pētīt šā fonda “aizmuguri” (vai tas ir starptautiskais vai vietējais fonds), interesēties par tā reputāciju, kaulēties par līguma nosacījumiem, ņemot vērā, ka arī riska kapitālisti konkurē savā starpā.
Ne vienmēr riska kapitālista naudas ieguldījums ir veiksmīgs. Lūk, daži piemēri. 2005. gadā “Baltcap” nopirka SIA “JLM grupa” maizes ceptuvju akcijas, taču sarežģītās tirgus situācijas dēļ pēc gada tās pārdeva vadības komandai. Vēl pēc neilga laika “JLM grupa” bankrotēja.
Tāpat darbību pārtrauca arī vairāki uzņēmumi, kas piedalījās 2007. gadā sāktajā pirmajā valsts riska kapitāla atbalsta programmā (patlaban īsteno otro atbalsta programmu). Iemesls – dižķibele. Tomēr ļoti daudzi riska kapitāla fondu investīciju uzņēmumi ir guvuši atzīstamus sasniegumus, tostarp sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Livonia Print”, “DEPO”, “Hanzas Elektronika”, “Accenta”, “Eko Baltija”, “N.O.M. Coatings”, “Primekss” un “Intrac”.
Ieguldījums tautsaimniecībā
A. Neimane teic, ka pēdējo desmit gadu laikā pieci lielākie riska kapitāla fondi 30 Latvijas uzņēmumos ieguldījuši 35 miljonus latu. Šie uzņēmumi jau izveidojuši 1750 jaunas darba vietas (vismaz pusotras reizes vairāk nekā šajos uzņēmumos bija ieguldījuma sākumā), bet kopējais apgrozījums trīskāršots no Ls 91 milj. līdz Ls 267 milj. “Nepiesaistot riska kapitālu, visticamāk, šie uzņēmumi nebūtu saņēmuši bankas aizdevumu, to izaugsme būtu daudz lēnāka, kā arī Latvijas ekonomikā būtu radīts mazāk darba vietu un nomaksāto nodokļu,” pārliecināta A. Neimane. Latvijā riska kapitāls veido vien 0,03% no IKP, turpretim ES vidēji tas esot 0,3%, bet ASV – 2%, norāda A. Neimane.
Valsts atbalsts riska kapitāla veidā patlaban ir pieejams ieguldījumu fonda instrumenta ietvaros, kura īstenošanu, sākot ar 2012. gada 1. janvāri, no Eiropas Investīciju fonda pārņēma SIA “Latvijas Garantiju aģentūra”.
Pēc riska kapitāla mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem patlaban var vērsties SIA “Baltcap Management Latvia”. Piesaistot privāto līdzfinansējumu, izveidotajam fondam investīcijām iecerēts novirzīt vairāk nekā Ls 21 milj., norāda Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Savukārt SIA “Imprimatur Capital Baltics” atbild par sēklas kapitāla un sākšanas kapitāla fonda instrumenta ieviešanu, nodrošinot Ls 6,3 milj. lielu finansējumu.
Līdz 2012. gada 30. aprīlim abas finanšu starpniekinstitūcijas ieguldījumu fondu ietvaros ir veikušas septiņas riska kapitāla investīcijas par Ls 4,63 milj., septiņas sagatavošanās kapitāla investīcijas par Ls 0,49 milj. un divas sākuma kapitāla investīcijas par Ls 0,56 milj.
E. Urpena teic, ka ir iecerēts sākt jauna – izaugsmes kapitāla – instrumenta ieviešanu. Šajā izaugsmes kapitāla fondā būšot aptuveni Ls 28 milj., un tas nodrošinās līdz Ls 1,05 milj. lielu finansējumu ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos. “Agrāk veiktā tirgus izpēte rāda, ka tirgū ir nepieciešamība pēc šāda papildu instrumenta, papildinot jau tirgū esošos riska kapitāla instrumentus,” teic E. Urpena.
Uzziņa Latvijas lielāko riska kapitāla fondu pārvaldītāji SIA “Baltcap Management Latvia” SIA “Zaļās gaismas investīcijas” SIA “Proks Capital” SIA “Imprimatur Capital Fund Management” A/s “Eko investors” NCH Capital” |
