Uldis Šmits: Riskantās “zelta pasu” programmas 0
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisija paziņojusi, ka 20. oktobrī ievadīta pārkāpuma procedūra pret Kipru un Maltu sakarā ar abās valstīs piekoptajām t. s. zelta pasu programmām. Jeb būtībā pilsonības pārdošanu. Bet tas ir pretrunā ar Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību attiecīgajiem pantiem.
Brisele jau pērn bija publiskojusi secinājumu, ka minētās programmas rada apstākļus dažādiem apdraudējumiem un netīrās naudas atmazgāšanai.
Pirms tam – 2017. gadā tika nogalināta Maltas žurnāliste Dafne Karuana Galicija, kas pētīja valsts politiķu iespējamo līdzdalību korupcijas shēmās, arī tajās, kas saistītas ar pilsonības piešķiršanu apmaiņā pret investīcijām. Nesen šai tēmai pievērsās telekanāls “Al Jazeera” un konstatēja, ka liels pieprasījums pēc Maltas un Kipras “zelta pasēm” ir personām, kuras trešajās valstīs nonākušas konfliktā ar likumu.
Taču Valletā un Nikosijā uz to skatās caur pirkstiem, jo piesaistīto līdzekļu apmēri ir visnotaļ ievērojami. Kipra programmas ietvaros iztirgojusi aptuveni 3500 pasu (par 2,5 miljoniem dolāru gabalā) un kopš 2013. gada iekasējusi septiņus miljardus eiro.
Nikosija gan apņēmusies šo ienesīgo, bet apšaubāmo pasākumu tūlīt novembrī pārtraukt un pēdējā laikā ķērusies pie “zelta pasu” ieguvēju vētīšanas. Kā rezultātā Kipras pilsonība ir atņemta diezgan daudziem, tai skaitā labi pazīstamajam Krievijas oligarham Oļegam Deripaskam.
Pagājušā gada sākumā publicētajā EK ziņojumā tāpat kritizēta lielā daļā Eiropas valstu praktizētā radniecīgā shēma, proti, uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām, kuras radītie riski ir gluži tie paši. Latvija tirgo Šengenas telpas gaisu samērā lēti, un, lai arī nosacījumi ir tikuši grozīti līdz ar Imigrācijas likumu, tie arvien uzskatāmi par samērā vienkāršiem. Tāpēc termiņuzturēšanās atļauju jeb TUA pircēju skaits, kas mērāms vairākos tūkstošos, bijis krietni iespaidīgs, bet to īsti nevarētu sacīt par viņu pienesuma vērienu un ekonomisko ievirzi.
Pieejamie dati liecina, ka periodā no 2010. līdz 2019. gada jūlijam Latvijā tādējādi ienāca 1,5 miljardi eiro, no kuriem 1,25 miljardi ieguldīti darījumos nekustamā īpašuma tirgū.
Pārsvarā Rīgā un Jūrmalā, kurp tad arī tiecas šo ieguldītāju (85 procentos gadījumu no bijušās PSRS) nauda. Tiesa, tās īpatsvars kopējā ārvalstu investīciju kopapjomā ir sarucis.
Saprotamu iemeslu dēļ nacionālās drošības apsvērumi tagad kļūst par galvenajiem.
Grūti pateikt, ciktāl uz Latviju attiecināmas Eiropas Komisijas vispārēji paustās bažas par “zelta vīzu” izsniegšanas kārtības nepilnībām un pienācīgas kontroles trūkumu.
Gan jāpieļauj, ka mūsu atbildīgās iestādes ir pamatīgi noslogotas ar TUA tīkotāju lietām, jo pieteikumu daudzums bijis daudzkārt lielāks nekā, piemēram, bagāto ļaužu iecienītajā Apvienotajā Karalistē, kura nu mēģina veikt pārbaudes un pievilkt skrūves. Turklāt par stāvokli uztraucas ne tikai Briseles birokrāti vien.
Arī Latvijas Valsts drošības dienesta pēdējo gadu atzinumos, kas nodoti atklātībai, pastāvīgi piesaukti TUA shēmu izmantojoši “investori” un ar tiem saistītie ekonomiskie riski, pretizlūkošanas riski un pat riski konstitucionālās iekārtas aizsardzībai. Kā sacījis krievu literatūras spilgts personāžs, tirgošanās te ir nevietā.
