Riska grupu pārstāvjiem pirmajiem jāuzmanās, kamēr pandēmijas dēļ viss nav aizslēgts ciet 75
Vakcinācijas radītā imunitāte pret Covid-19 krīt 6-12 mēnešu laikā, un riska grupās esošajiem cilvēkiem būtu jāvairās no lielas pulcēšanās un jānēsā mutes un deguna aizsargmaskas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.
Viņš norādīja, ka slimības pieaugums nav bijis īsti negaidīts, jo par to liecināja citu valstu pieredze, taču labā ziņa ir, ka, piemēram, Portugālē, kur saslimstība sāka pieaugt kā vienā no pirmajām, tagad slimības apmēri samazinās.
Vīruss nepārtraukti mainās. Omikrons ir daudz lipīgāks, taču smaguma pakāpe ir daudz zemāka, cilvēki retāk nonāk slimnīcā. Briģis akcentēja, ka jāņem vērā, ka Latvijas sabiedrība kopumā ir ar samērā zemu veselības stāvokli, tāpēc, ja uz šādu slimību fona nāk kāda cita infekcija, tas rada draudus dzīvībai. Imunitāti ietekmē gan slimību pārslimošanas anamnēze, gan arī vakcinācija, savukārt Covid-19 pārslimošana kombinācijā ar vakcināciju tiek uzskatīta par stiprāko aizsardzības pret smagu saslimšanu veidu.
Covid-19 nav tāda slimība, vakcinācijas pret kuru imunitāte saglabātos visu mūžu – imunitāte krīzes 6-12 mēnešu laikā, turklāt mainās arī pats vīruss, kā rezultātā cilvēka imunitāte to spēj sliktāk atpazīt, skaidroja Briģis.
Eksperts norādīja, ka patlaban kopējais viedoklis visā Eiropā ir, ka primārā uzmanība kontekstā ar otro balstvakcīnu jāattiecina uz cilvēkiem, kuriem varbūtība uz smagu slimības gaitu ir augstāka – hronisko slimību pacientiem, senioriem. “Patlaban vakcīnu efektivitāte vairs nav tik laba, un jau ir izstrādāts jauns vakcīnas variants, kas ir efektīvāks pret jauno vīrusa variantu,” atzina Briģis, piebilstot, ka esošā vakcīna no inficēšanās pasargājot vāji.
Viņš mudināja politiķus neveikt tādus politiskus lēmumus par vakcināciju, tā vietā būtu nepieciešams ieklausīties Latvijas vakcinācijas padomes rekomendācijās, kas tiek koordinētas ar speciālistiem Eiropā. “Dažreiz ne tik precīzi tiek interpretēts, kas vakcinācijas kontekstā notiek citās valstīs, piemēram, par vecāku cilvēku vakcināciju. Nekur Eiropā nav aicinājuma vakcinēties visiem kāda noteikta vecuma cilvēkiem,” teica Briģis.
Epidemiologa ieskatā “aizslēgt pasauli” Covid-19 izplatības ierobežošanai tagad būtu diezgan grūti, jo no sabiedrības uztveres viedokļa tas būtu “kopumā samērā briesmīgi”.
Lai pasargātu sevi no smagas saslimšanas, cilvēkiem ar augstu risku, ja ir iespēja, būtu jāvairās no pulcēšanās, kā arī jālieto sejas aizsargmaskas. Briģis uzsvēra, ka, ja būs jālemj par aizsardzības pasākumu ieviešanu, masku lietošana būtu pirmais rīcības variants.
