Riska faktori lielveikalā 0
Lasītājs jautā: “Lielākajā daļā lielveikalu bieži jūtos slikti – sākas kas līdzīgs reibonim, galva dulla, reizēm jūtu sirdsklauves, trūkst gaisa. Valkāju kontaktlēcas, arī acīs sajūtu spiedienu. Varbūt vainīgs apgaismojums vai arī skābekļa trūkums? Tā vien šķiet, ka lampu ir par daudz, tās ir pārāk spožas. Vai ir noteikts, kādam apgaismojumam jābūt lielveikalos un citās sabiedriskās telpās? ”
Visticamāk, minētās sūdzības ir izraisījusi daudzu apstākļu mijiedarbība. No vienas puses, tie ir dažādi lielveikala vidē esoši riska faktori, piemēram, apgaismojums un sauss gaiss, bet no otras – psiholoģiskie aspekti, piemēram, cilvēka attieksme pret iepirkšanos, laika trūkums vai kas cits, atzīst arodslimību ārste Linda Matisāne.
Vairums lielveikalu izvietoti telpās bez logiem vai arī tie ir mazi, tādēļ tirgotavās uzstādītas mākslīgā apgaismojuma lampas. Turklāt šis apgaismojums atgādina dienas gaismu arī tajā diennakts daļā, kad ārā ir tumšs, radot iluzoru efektu, ka pircējam nekur nav jāsteidzas. Tātad – ilgāku laiku pavada veikalā un, iespējams, nopērk vairāk preču. Nesteidzīguma efektu pastiprina sienu krāsojums, visbiežāk zaļos, bēšos un gaišzilos toņos, kas nomierina.
Daļai cilvēku spēcīgs griestu apgaismojums var izraisīt sliktu pašsajūtu – to sauc par fotosensitivitāti.
Lielveikalā ar redzi uztveram lielu informācijas apjomu – jāizsargājas no šķēršļiem, kas atrodas ejās (piemēram, preces izvieto tā, lai tām nevarētu mierīgi paiet garām, plaukti izkārtoti neregulāri), jāizvairās no citiem pircējiem, jāapskata preces. Turklāt visa šī informācija arī jāanalizē un jāpieņem lēmums – vai, ko un cik daudz pirkt.
Apgaismojums ejās ir būtiski vājāks nekā plauktos – ar gaismas palīdzību tiek izceltas noteiktas preces, tām tiek piešķirta vizuāli pievilcīgāka krāsa. Šāda veida informācijas pārbagātība un dažādība, ko uztveram ar acīm, un vēl citi apstākļi redzei un smadzenēm rada sarežģītus uzdevumus, tādēļ jutīgāki cilvēki pēc ilgāka veikala apmeklējuma nereti sūdzas par nogurumu, apdullumu, sirdsklauvēm vai gaisa trūkumu.
Speciālais apgaismojums liek mirkšķināt acis 14 reizes minūtē – retāk, nekā to darām parasti. Nemirkšķinot acis, tās netiek pietiekami samitrinātas. Sūdzības biežāk novēro cilvēkiem, kuri lieto kontaktlēcas.
Gaiss tiek kondicionēts, taču netiek mitrināts, tā ir vairumā Latvijas celtņu, kas uzceltas pēdējo 20 gadu laikā.
Latvijā ir noteiktas ieteicamās apgaismojuma normas veikaliem un citām sabiedriskajām vietām. Tās ir robežās no 300 līdz 500 luksiem – atkarībā no tā, kāds darbs telpās jāveic. Ja precīzs darbs ar sīkiem priekšmetiem, piemēram, kasē ar monētām, apgaismojumam ir jābūt spilgtākam, nekā kārtojot preču plauktus
