Veselības aprūpi – veidot uz sociālā nodokļa rēķina, to paaugstinot? 0
Koalīcijas partijas ir vienojušās, ka finansējumam veselības aprūpē ir jābūt sasaistītam ar sociālo nodokli, tomēr nav nolemts, kā konkrēti šī sasaiste notiks.
Pēdējā nodokļu reformas darba grupas sēdē, ko vada Ministru prezidents Māris Kučinskis, izskanēja divi viedokļi – palielināt darbaspēka sociālo nodokli no pašreizējiem 34,09% līdz 35% vai arī vienu procentpunktu iezīmēt pašreizējā nodoklī, lai to novirzītu medicīnai. Tādā veidā veselības aprūpe papildus varētu iegūt vairāk nekā 80 miljonus eiro, kas ir neliela daļa no nepieciešamajiem apmēram 300 miljoniem eiro.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), kas piedalās premjera vadītajā darba grupā, pastāstīja, ka darba devēju organizācijas esot kategoriski pret nodokļa palielināšanu, taču viņa cer, ka, iespējams, sarunu partneri pie šā jautājuma vēl atgriezīsies. Savukārt Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS), kurš arī iekļauts pieminētajā darba grupā, sacīja, ka patlaban tiekot apspriests, ka no 2018. gada būtu jāsāk uzskaitīt, cik kurš samaksā sociālo nodokli, un jābrīdina cilvēki, ka pienāks laiks un, visticamāk, tas varētu būt sākot no 2019. gada, kad veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu sasaistīs ar sociālā nodokļa maksāšanas faktu.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) ir pret to, ka daļa no sociālajām iemaksām varētu tikt novirzīta medicīnai, jo jau 2019. un 2020. gadā sociālais budžets būs ar negatīvu zīmi, un to apliecina arī valdībā iesniegtā Latvijas Stabilitātes programma 2017. – 2020. gadam. “Tās nav manas iegribas, bet gan reāli finanšu rādītāji, kas to apstiprina,” norādīja labklājības ministrs, piebilstot, ka jautājums ir par metodi, kur un kā atrast naudu veselības aprūpei, un tas ir Finanšu ministrijas uzdevums.
Ideja par sociālā nodokļa daļas iezīmēšanu veselības aprūpes vajadzībām tika virzīta arī 2014. gadā, kad līdzīgu darba grupu vadīja Saeimas deputāte Ilze Viņķele (“Vienotība”). Tā piedāvāja 2015. gadā medicīnai atvēlēt pusprocentu no sociālajām iemaksām, bet četru gadu laikā veselības aprūpes vajadzībām varētu novirzīt pat 3% no sociālajām iemaksām. Taču toreiz šis priekšlikums neguva atbalstu, jo ideju neatbalstīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) un viņa pārstāvētās partijas vadība kopumā.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pirmdien pēc nodokļu reformu vadības grupas sēdes sacīja, ka joprojām tiekot apsvērta iespēja palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Bet tādā gadījumā būtu jāatrod kāds papildu piedāvājums uzņēmējiem, lai tie nezaudētu konkurētspēju.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka sociālo iemaksu paaugstināšana nenāks par labu uzņēmumu konkurētspējai un ka darbaspēka nodokļi zemo algu saņēmēju vidū ir vieni no lielākajiem Eiropas Savienībā. “Būtu pareizi, ja no sociālā nodokļa vienu procentpunktu iezīmētu veselības apdrošināšanai, jo tad cilvēkiem būtu lielāka motivācija maksāt šo nodokli un tas palīdzētu arī cīnīties pret ēnu ekonomiku,” atzina J. Endziņš.
Kaut gan premjera vadītā darba grupa bija plānojusi, ka pietiks ar piecām sēdēm, lai vienotos par veselības aprūpes finansējuma avotiem, tomēr izskatās, ka diskusijas ieilgs, jo nebūs viegli vienoties.
