Valters Dambe piesaka, ka Burtnieku novadam paveicies ar spēcīgo Valmieras pagastu, bet tā nav visā Latvijā. “Skatoties uz Norvēģijas, Somijas un Austrijas pieredzi, secinu, ka mēs Latvijā agri vai vēlu nonāksim pie naudas dalīšanas pēc reģionālā principa, pēc attāluma no centra. Jāsaprot: jo centrs ir tālāk, jo izmaksas lielākas. Piemēram, kokapstrādes ceham vienas izmaksas ir Garkalnē, Pierīgā, citas – šeit, bet galaprodukta cena ostā ir vienāda. Lai transporta izmaksu starpību kaut nedaudz kompensētu, valstij to vajadzētu izlīdzināt ar reģionālajiem maksājumiem,” uzskata Dambe. 1
Reģioni varētu attīstīties vēl straujāk, ja saražotās pārtikas izejvielas ne tik daudz eksportētu, bet pārstrādātu tepat uz vietas, atzina diskusijas dalībnieki. “Mūsu neizmantotās iespējas laukos ir pašlaik zaudēti 1,4 miljardi eiro gadā,” vecus pētījumus atcerējās Straujuma. Tagad atgriezusies Saeimā, viņa savā komisijā sastādījusi sarakstu, kas traucē uzņēmējiem, lai budžetā varētu dabūt šo miljardu. “Šo sarakstu mēs tūliņ sūtīsim ministrijām.”
“Mums ir nacionālā īpatnība: “es, latvietis, lauku sētā”, un tā nu mums ir 49 piena pārstrādes uzņēmumi. Nesen tikos ar Irānas rūpniecības kameras pārstāvi, un viņi ir gatavi pirkt lielas partijas, nevis daudzas sīkas. Nevis Smiltenes Krievijas sieru, Valmieras Krievijas sieru un “Latvijas piena” Krievijas sieru, bet vienu lielu partiju. Tāpēc jākonsolidē pārtikas uzņēmumi vienās rokās, kas spētu saražot lielu produktu apjomu,” pie secinājuma nonācis Dambe.
