Rinkēvičs: Ziemeļmaķedonija ir pelnījusi sākt sarunas par iestāšanos ES 0
Ziemeļmaķedonija ir pelnījusi tuvākajā laikā sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), tiekoties ar Ziemeļmaķedonijas prezidentu Stevo Pendarovski, uzsvēris Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, vakar un šodien Rinkēvičs kopā ar Polijas ārlietu ministru Jaceku Čaputoviču, Lietuvas ārlietu ministru Linu Linkeviču un Igaunijas ārlietu ministra vietnieku ES jautājumos Mertu Volmeru uzturējās vizītē Skopjē, kur notika tikšanās ar Ziemeļmaķedonijas augstākajām amatpersonām.
Sarunā ar Pendarovski Latvijas politiķis izteicies, ka Baltijas un Polijas ārlietu ministru kopīgā vizīte ir “spēcīgs ES perspektīvas apliecinājums Ziemeļmaķedonijai”.
Vizītes laiks esot īpaši atbilstošs, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) 2.martā publicēto atjaunoto progresa ziņojumu par Ziemeļmaķedoniju, kurā tiek atkārtotas 2019.gada maijā sniegtās rekomendācijas sākt ES iestāšanās saruna.
Kā akcentēja Rinkēvičs, ES paplašināšanās ir kritēriju izpildē balstīts process, tādēļ Ziemeļmaķedonija ir pelnījusi sākt ES iestāšanās sarunas tuvākajā laikā. “Ziemeļmaķedonija izpildījusi ES Padomes noteiktos uzdevumus un demonstrējusi pārliecinošu apņēmību turpināt iesāktās reformas.
Pievienošanās sarunu sākšana būs tikai pirmais solis garajā transformācijas ceļā. Sarunu sākšana ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju ir spēcīgs un ticams ES perspektīvas apliecinājums ne tikai šīm divām valstīm, bet visam Rietumbalkānu reģionam,” uzsvēra ārlietu ministrs.
Kā ziņots, pagājušā gada oktobrī Parīzes ieņemtās nostājas dēļ tika bloķēta iestāšanās sarunu sākšana ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, neraugoties uz lielākās ES dalībvalstu daļas viedokli un EK atzinumu, ka šīs Rietumbalkānu valstis ir paveikušas nepieciešamos mājasdarbus.
Izpildot ES rekomendācijas, Ziemeļmaķedonija nomainīja valsts nosaukumu, bet Albānija īstenoja vērienīgas tieslietu sistēmas reformas.
Francija tomēr uzstāja, ka ES vispirms ir jāreformē iestāšanās process, vienlaikus paužot bažas, uz ko norādīja arī dažas citas ES dalībvalstis, ka potenciālās kandidātvalstis nav paveikušas pietiekami daudz korupcijas apkarošanas labā.
Viena no galvenajām Francijas prasībām bija noteikt, ka iestāšanās procesam jābūt atgriezeniskam, ja kandidātvalsts atkāpjas no centieniem panāk ES standartus, kā tas pēdējo gadu laikā noticis Turcijā.
Februāra sākumā ES amatpersonas pauda cerību, ka bloka līderi dos zaļo gaismu sarunām ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju kārtējā sanāksmē martā vēl pirms maijā gaidāma izšķirošā samita ar visām Rietumbalkānu potenciālajā kandidātvalstīm.
Ja tas nenotiks, var ciest ES reputācija, turklāt pastāv risks, ka durvis tiks pavērtas citiem spēlētājiem, kas arī grib reģionā nostiprināt savu ietekmi, tādiem kā Krievija un Ķīna, brīdina Brisele.
