Rinkēvičs: Ukraina nav lūgusi karavīrus. Ukraina lūdz ieročus, munīciju un praktiskas lietas 189
Runājot par mediju telpā par karsto tematu saistībā ar NATO valstu karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, kāds TV24 raidījuma “Dienas personība ar Veltu Puriņu” skatītājs vaicāja raidījuma viesim, Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, kā viņš vērtē šos izteikumus un citu valstu vadītāju komentārus? Vai tas būtu pieņemami katras valsts drošības interesēs?
Rinkēvičs atzina, ka ir valstis, kuras patiesi neizslēdz šādu iespēju. “Domāju, šis ir jautājums, par ko būtu jādiskutē NATO un Eiropas Savienības ietvaros visa cita starpā.”
Kas pašlaik ir ļoti svarīgi – Ukraina nav lūgusi karavīrus, Ukraina lūdz ieročus un munīciju. Ukraina lūdz praktiskas lietas, kuras diemžēl mēs nevaram piegādāt, akcentē Valsts prezidents.
Varbūt sākam ar to, ka izpildām solīto, viņš vaicā, sakot, ka ir arī pat situācijas, kur ir daudz kas apsolīts jau pagājušajā gadā, bet vēl nav piegādāts. “Izdarām to, ko esam solījuši. Atstājam visas iespējas uz galda, atvērtas. Bet es pašlaik neesmu redzējis to, ka kāda valsts būtu skaidri teikusi, ka sūtīs karavīrus uz Ukrainu, bet drīzāk tas ir pieļāvuma formā un šāda NATO un Eiropas Savienības līderiem ir.”
Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons neatbalsta Rietumvalstu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, arī tad, ja tā ir mācību misija, viņš paziņoja sestdien publicētā intervijā Vācijas laikrakstam “Sueddeutsche Zeitung”. Kamerons sacīja, ka mācību misijas vislabāk veikt ārvalstīs. Ārlietu ministrs piebilda, ka Lielbritānija tādā veidā ir apmācījusi 60 000 ukraiņu karavīru. Ukrainā esoši ārvalstu karavīri kļūtu par Krievijas mērķiem, atzina Lielbritānijas politiķis.
Intervijā “Sueddeutsche Zeitung” Kamerons uzsvēra, ka Ukrainai vajadzīgs vairāk tālas darbības ieroču, un pauda gatavību sadarboties ar Berlīni, lai mazinātu tās pretestību Vācijā ražoto raķešu “Taurus” piegādei Ukrainai.
Francijas prezidents Emanuels Makrons 26.februārī Parīzē rīkotā konferencē paziņoja par jauniem soļiem Ukrainas atbalstam tās cīņā pret Krievijas iebrukumu, pat neizslēdzot Rietumvalstu sauszemes spēku nosūtīšanu, lai sasniegtu Eiropas mērķi sakaut Maskavu. “Taču neko šajā dinamikā nevar izslēgt. Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai garantētu, ka Krievija nevar uzvarēt šajā karā,” paziņoja Makrons. Viņa izteikumi ātri izpelnījās negatīvu reakciju vairākās NATO dalībvalstīs.
Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lakornī, komentējot Makrona izteikumus, sacīja, ka tie ir “izrauti no konteksta”. Lakornī piektdien apliecināja, ka Francija pašlaik neplāno nosūtīt kaujas vienības uz Ukrainu, tomēr pieļāva, ka Ukrainas sabiedrotie varētu apsvērt speciālo apmācību vai atmīnēšanas misijas.
Tikmēr Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pozitīvi reaģējis uz Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumiem par iespējamu Rietumvalstu karavīru izvietošanu Ukrainā. “Nav tā, ka NATO spēku klātbūtne Ukrainā būtu neiedomājama,” Sikorskis rakstīja platformā “X”, kas agrāk bija pazīstama kā “Twitter”.
Sikorska pozīcija ir pretēja Polijas premjerministra Donalda Tuska pagājušajā nedēļā Prāgā paustajam, ka Polija neplāno nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu. Tusks uzsvēra, ka galvenā uzmanība ir jāvelta pēc iespējas lielākam atbalstam Ukrainai tās militārā cīņā pret Krievijas iebrukumu.
