Rinkēvičs: “Sanāksmē Londonā nedalīja Eiropu, bet gan runāja par atbalstu Ukrainai” 0
Aizsardzības jautājumu sanāksmē Londonā politiķi nedalīja Eiropu, bet gan runāja par atbalstu Ukrainai, šādu viedokli TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” pauda Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Londonā svētdien notika atsevišķu Eiropas valstu līderu tikšanās. Pirms samita Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers attālināti tikās ar Baltijas valstu līderiem, kuri klātienē uz tikšanos nebija aicināti.
Pēc Valsts prezidenta paustā, samita centrā bija jautājums, ko Eiropa var darīt, lai atbalstītu taisnīga miera nodibināšanu Ukrainā. Viņš norādīja, ka Baltijas valstis pagājušajā nedēļā pauda skaidru pozīciju, proti, tas nav pieņemami, ka Baltijas valstis netika uzaicinātas. Rinkēvičs uzsvēra, ka Lielbritānijas premjers atvainojās. Latvijas prezidents pieļāva, ka Lielbritānija saprata savu kļūdaino rīcību.
“Baltijas valstis savu viedokli pauda. Ceru, ka tas vairs tādā veidā neatkārtoties. Līdzīgu pozīciju pauda arī Lietuva un Igaunija, bet būsim arī reālisti. Patlaban nav pieņemti lēmumi ar konkrētiem izpildāmiem jautājumiem,” teica Valsts prezidents.
Viņaprāt, Eiropadomes sanāksme, kas notiks 6.martā, būs tā vieta, kur jālemj par budžeta deficīta griestu atcelšanu aizsardzības izdevumiem un par Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu Ukrainai. Rinkēvičs atzina, ka Eiropa patlaban cenšas mobilizēties. Tā kopā ar Ukrainu izstrādā arī savu miera plānu, kurā centīsies iesaistīt arī ASV.
“Samits nebija domāts kā atbilde tam, kas piektdien notika Baltajā namā. Bet aizvadīto nedēļu laikā apstākļi ir neveiksmīgi sakrituši tā, kā sakrituši. Tāpēc rodas arī daudz negatīvu iespaidu, kas ir saprotami. Politiķu pienākums ir censties soli pa solim to skaidrot. Satraukums ne tikai Latvijā, bet daudzviet Eiropā ir liels,” sacīja Valsts prezidents.
Viņš norādīja, ka miera plāna izstrādei konkrēti termiņi nav, taču visi ir ieinteresēti to izstrādāt pēc iespējas ātrāk. Rinkēvičs atzīmēja, ka bez ASV iesaistes un aktīva atbalsta neviena plāna īstenošana līdz galam nav iespējama. Valsts prezidents norādīja, ka izskanējis jautājums, piemēram, par Eiropas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu. Viņaprāt, Eiropas karavīrus uz Ukrainu var nosūtīt tikai tādā gadījumā, ja varēs izmantot ASV rīcībā esošās spējas – gan militārās, gan ekonomiskās.
Rinkēvičs uzsvēra, ka šādi jautājumi kā elementi šajā miera plānā būs. Pēc Valsts prezidenta domām, katrs šāds plāns būs ticams tikai tad, ja tas tiek atbalstīts arī ar militārā un ekonomiskā spēka palīdzību. Viņš norādīja, ka patlaban var redzēt labu apņemšanos, kas ir laba zīme, taču labā apņemšanās ir arī jāpārveido konkrētās lietās.
Runājot par to, kā mobilizēt Latviju, Rinkēvičs norādīja, ka jābeidz “ņemties” ap to, kādā veidā dalīs vai pārdalīs krēslus valdībā. Viņš atgādināja iepriekš pausto nostāju – vai nu koalīcija saņemas un sāk strādāt, vai arī vieta jādod citiem. Valsts prezidents uzsvēra, ka tā ir mobilizācija valdības līmenī, savukārt mobilizācija sabiedrības līmenī ir turpināt atbalstu Ukrainai, apsvērt iespēju iestāties Zemessardzē vai rezerves karavīru apmācībās, vai kādā citādā veidā palīdzēt valstij. Rinkēvičs secināja, ka visiem ir daudz darāmā.
“Šonedēļ valdībai jātiek ar sevi skaidrībā un jāpieņem lēmumi, tad jāsāk skatīties, kā konkrēti jau šogad palīdzēt aizsardzības nozarei atrisināt pašas neatliekamākās lietas un domāt par aizsardzības izdevumu palielinājumu. Tas nav tik vienkārši – nolemt un palielināt. Jautājums ir, kur naudu dabūt,” sacīja Valsts prezidents.
LETA jau rakstīja, ka Ukrainas prezidents vizītes gaitā Vašingtonā piektdien, 28.februārī, bija gatavs noslēgt vienošanos, lai nodrošinātu ASV piekļuvi derīgo izrakteņu rezervēm Ukrainā, taču pēc publiskā strīda, kas izraisījās Baltā nama Ovālajā kabinetā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu, Zelenska vizīte Baltajā namā tika pārtraukta priekšlaikus, un vienošanās netika parakstīta.
