Rinkēvičs: Rietumbalkānu uzņemšana ES noteikti ir arī ģeopolitikas jautājums 0
Rietumbalkānu valstu uzņemšana Eiropas Savienībā (ES) noteikti skatāma arī no ģeopolitikas skatu punkta, aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Viņš norādīja, ka Rietumbalkānu valstu politiķi un eksperti apstiprinātu, ka šajās valstīs ir bijuši mēģinājumi Krievijai kavēt to iestāšanās procesu. Tikko saistībā ar Grieķijas un Ziemeļmaķedonijas sarunu procesa noslēgumu par Maķedonijas nosaukuma maiņu Grieķija lēma par četru Krievijas diplomātu izraidīšanu par iejaukšanos šajā procesā un iejaukšanos Grieķijas iekšējās lietās, uzsvēra ministrs, piebilstot, ka kaut ko līdzīgu varētu dzirdēt arī no Melnkalnes un vairākām citām Rietumbalkānu valstīm.
“Savā ziņā visi esam ieinteresēti, lai stabilitāte, ko dalība ES un NATO nes Rietumbalkāniem, tiktu paplašināta. Tikko Melnkalni uzņēmām NATO, tikko NATO lēma par sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Vispārējo lietu padome lēma, ka 2019.gadā sāksies sarunu process ar Ziemeļmaķedonoju un Albāniju, ja zināmi kritēriji būs izpildīti,” skaidroja ministrs.
Rinkēvičs uzsvēra, ka iestāšanās process pats par sevi jau veicina zināmu stabilitāti šajās valstīs, jo sarunas, kritēriju izpilde, reformu process šīs valstis padara spēcīgākas. Savukārt brīdī, kad kāda no tām izpilda kritērijus, par to ir Eiropas Komisijas (EK) atzinums un ES dalībvalstis var vienoties par uzņemšanu, nevienu brīdi nevajadzētu kavēties tās uzņemt.
Francijas prezidents Emanuels Makrons norādījis, ka pirms jaunu dalībvalstu uzņemšanas ES ir jāreformē. “Es jums varu pateikt, ka ar 28 [dalībvalstīm] ES funkcionē slikti,” skaidroja prezidents, norādot, ka tā pārāk lielā mērā darbojas uz starpvaldību pamata un ka nepiekāpīgajiem ir pārāk viegli bloķēt progresu.
Ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka diskusija par to, ka vajadzētu kaut kādā veidā uzlabot ES lēmumu pieņemšanas procedūru, piemēram, ieviešot kvalificēto balsu vairākumu ārpolitikas lēmumu pieņemšanā un samazināt komisāru skaitu, bijušas jau iepriekš un līdz ar sarunām par ES paplašināšanos tās uzvirmo no jauna.
“Atsevišķos jautājumos, kur pastāv vienprātība, to ir diezgan grūti panākt, savukārt atsevišķos jautājumos, kurus jārisina ar kvalificēto balsu vairākumu ir strīdi starp valstīm. Sāpīgākie jautājumi, par ko ir bijuši lieli strīdi, ir atsevišķi ārpolitikas jautājumi, migrācijas jautājumi un arī eirozonas reforma,” teica Rinkēvičs, norādot, ka valstu uzņemšana un ES reformu veikšana jāskata paralēli.
“Jāstrādā pie tā, lai uzlabotu ES pārvaldi, bet arī nevaram atteikties no solījuma valstīm, kuras izpilda visus kritērijus, tās uzņemt. Jebkurai no kandidātvalstīm ir jādara vēl ļoti daudz mājasdarbi, lai pamatos atbilstu ES dalībvalsts kritērijiem. Rietumbalkānu atskaites punkts uzņemšanai, ko arī paudusi EK, ir noteikts 2025.gads. Latvijas pozīcija vienmēr ir bijusi tāda, ka atbalstām paplašināšanos, kas ir balstīta kritēriju izpildē. Ja kāda valsts der, tad to nevajadzētu padarīt par ķīlnieci ES iekšējām problēmām,” pārliecību pauda politiķis.
Pēc ministra domām, paplašināšanās ir labs signāls un parāda, ka pastāv uzticēšanās ES, bet šobrīd runāt to, ka kāda valsts ir gatava pievienoties ES, šobrīd nevar.
Komentējot reformu procesus ES, Rinkēvičs sacīja, ka Latvija kopā ar Skandināvijas un Baltijas valstīm ir aktīva dalībniece eirozonas reformu diskusijā. Tāpat diezgan aktīvi Latvija diskutē par idejām, kas saistītas ar balsošanas kārtības maiņu ārlietās. Kvalificētais balsu vairākums, pēc Latvijas domām, nav labākā metode, taču būtu jāmeklē tāds risinājums, kur viena valsts nevar uzlikt veto, vai torpedēt visu pārējo valstu lēmumu pieņemšanu, pārliecināts ministrs.
“Varētu diskutēt par kādu modificētu lēmumu pieņemšanu – visi mīnus viens vai visi mīnus divi, bet kvalificētais balsu vairākums mums nav īsti pieņemams. Komisāru skaits ir vienīgais veids, kā mazās valstis var ietekmēt EK lemšanu. Ja varam vienoties, ka lielās valstis atsakās no komisāriem un šīs lietas atstāj mazām valstīm, tad šo skaitu var samazināt. Jābūt zināmai paritātei starp lielām un mazām valstīm,” norādīja ministrs.
Jau vēstīts, ka Makrons otrdien pēc tikšanās ar Serbijas kolēģi Aleksandru Vučiču sacīja, ka pirms jaunu dalībvalstu uzņemšanas ES ir jāreformē.
Vaicāts, vai Serbija tiešām var cerēt uz pievienošanos ES līdz 2025.gadam, Makrons sacīja, ka cer, ka līdz šim laikam būs īstenotas reformas.
Francijas prezidents kopš ievēlēšanas amatā 2017.gada vidū iestājies par ciešāku eirozonas integrāciju, arī mudinājis tai izveidot budžetu un iedibināt finanšu ministra amatu.
ES samits pagājušajā mēnesī vienojās par eirozonas stiprināšanas pasākumiem, lai labāk nodrošinātos pret krīzēm nākotnē, tomēr detalizēti budžeta plāns nav apspriests, sacīja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.
“Bet mēs nevienam neizdarītu pakalpojumu, ja uzskatītu, ka ES, kas jau strādā slikti, būtu pastāvīgi jāpaplašina, it nemaz nemainot noteikumus,” otrdien atzina Makrons.
