Rinkēvičs: Pie noteiktiem aspektiem pieeja valsts noslēpumam nepieciešama arī pašvaldību vadītājiem 45
Darbam pie civilās aizsardzības noteiktiem aspektiem pašvaldību vadītājiem nepieciešamas pieejas tiesības valsts noslēpumam, paziņojis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Viņš uzsver, ka pašvaldību vadītāju gatavībai reaģēt un iesaistīties valsts apdraudējuma novēršanā nepieciešams spēt iepazīties ar klasificētām valsts drošības iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) veiktām apdraudējuma analīzēm.
Pēc valsts svētkiem, 18.novembra, Rinkēvičs iesniegs Saeimā likumdošanas iniciatīvu par nepieciešamību noteikt prasību saņemt pielaidi valsts noslēpumam pašvaldību vadītājiem, viņu vietniekiem un izpilddirektoriem, lai tie varētu pildītu savus pienākumus.
Rinkēvičs skaidro, ka Nacionālās drošības koncepcijā un Valsts aizsardzības koncepcijā ir nostiprināts ceļš uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu – ne tikai aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšana, bet arī sabiedrības noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšana, uzsverot arī aktīvu pašvaldību lomu.
Valsts aizsardzības koncepcija nosaka, ka katrai pašvaldībai ir uzdevumi valsts apdraudējuma gadījumā, lai turpinātu sabiedrībai kritisko funkciju izpildi un atbalstītu Nacionālos bruņotos spēkus (NBS). Šie uzdevumi atspoguļoti Civilās aizsardzības plānā un regulāri tiek testēti mācībās.
Savukārt pašvaldībām ir pienākums civilās aizsardzības vajadzībām atvēlēt atbilstošu finansējumu, apstiprināt sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu, apstiprināt sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumu un sastāvu, piedalīties un organizēt civilās aizsardzības mācības. Atbilstoši likumam viens no civilās aizsardzības sistēmas uzdevumiem ir atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.
Par civilās aizsardzības uzdevumu īstenošanu un sadarbības nodrošināšanu ar valsts, tostarp aizsardzības sektora, institūcijām katrā pašvaldībā atbildīgs ir tās vadītājs, norāda Rinkēvičs.
Kā liecina mācības, kas gūtas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, civilie kritiskās infrastruktūras objekti bija un ir starp primārajiem uzbrukumu mērķiem. Krievija bija ilgstoši vākusi izlūkdatus par administratīvo teritoriju pārvaldību un civilajā aizsardzībā iesaistītajiem subjektiem.
Arī Latvijas valsts drošības iestāžu sniegtā informācija norāda, ka mūsu valsts civilā kritiskā infrastruktūra, civilmilitārā sadarbība un civilajā aizsardzībā iesaistītie subjekti ir starp Krievijas specdienestu mērķiem, par ko ilgstoši tiek vākta informācija. Tāpēc šādas informācijas, īpaši attiecībā uz koordinācijas mehānismiem un rīcības plāniem miera un kara gadījumā, pašreizējos ģeopolitiskos apstākļos ir vērtējama kā īpaši aizsargājama, uzsver valsts prezidents.
Vienlaikus Rinkēvičs norāda, ka valsts apdraudējuma apstākļos nozīmīga ir arī efektīva pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties.
Lai uzlabotu un attīstīto šo spēju ir nepieciešams iekļauties kopējos valsts apdraudējuma novēršanas plānošanas un novēršanas pasākumos, tostarp regulārās mācībās, plānot attiecīgo pašvaldības darbību krīžu un kara gadījumā, un piedalīties to testējošas Aizsardzības un Iekšlietu ministriju organizētās teorētiskās un praktiskās mācībās.
Tāpat arī starp pašvaldības pamatfunkcijām ir nostiprināta līdzdalība sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp, no 2024.gada 1.janvāra visām pašvaldībām ir likumā noteikts pienākums izveidot pašvaldības policiju.
Rinkēvičs norāda, ka apsverama ir nepieciešamība noteikt prasību saņemt valsts noslēpuma pielaidi arī pašvaldību policijas amatpersonām.
Atbilstoši Nacionālās drošības likumā noteiktai pašvaldību kompetencei, efektīvai sadarbībai ar NBS, sniedzot atbalstu valsts operatīvās aizsardzības plāna īstenošanai, nepieciešama pieejas tiesības valsts noslēpumam.
“Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav iedomājama situācija, ka pašvaldību vadība varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām saņemt piekļuvi valsts noslēpuma objektiem un būt spējīgiem darboties ar aizsargājamu informāciju,” pauž Rinkēvičs.
Tāpat valsts prezidents uzsver, ka nav pamatotas bažas, ka valsts noslēpuma pielaides piešķiršana ir subjektīvs process, atteikuma iemesli tiek izskaidroti pašai personai, valsts drošības iestāžu lēmumus var pārsūdzēt ģenerālprokuroram un tiesā, kas nodrošina nepieciešamo objektivitāti un līdzsvaru šajā jautājumā.
LETA jau ziņoja, ka Rinkēvičs 7.novembrī sacīja, ka pienākums iegūt pielaidi valsts noslēpumam varētu attiekties arī uz pašvaldību vadītājiem, viņu vietniekiem un izpilddirektoriem.
Likumā par valsts noslēpumu noteikts, ka pieeja valsts noslēpumam ir atļauta personai, kurai saskaņā ar amata pienākumiem vai konkrētu darba uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kura ir saņēmusi speciālo atļauju, ja tai nepieciešama pieeja konfidenciālai, slepenai vai sevišķi slepenai informācijai.
Likums arī paredz, ka personas pārbaude pieejai konfidenciālai, slepenai un sevišķi slepenai informācijai veicama, pirms tiek sākts darbs ar valsts noslēpumu.
Speciālo atļauju pieejai konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam valsts noslēpumam var izsniegt Latvijas pilsonim, kurš nav jaunāks par 18 gadiem, kuram nav nodibināta aizgādnība, kurš ir parakstījis saistībrakstu, ka apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, un kurš ir piekritis, ka kompetentas valsts drošības iestādes veiks nepieciešamos personas pārbaudes un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus.
Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pieeja liegta personai, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Pieeja liegta personai, kura notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, atbrīvojot no soda. Pieeja valsts noslēpumam liegta arī personai, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
Pieeja liegta personai, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.
Tāpat pieeja liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, uzskatīt, ka speciālās atļaujas izsniegšana neatbilst nacionālās drošības interesēm. Pielaidi liegs arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot valsts noslēpuma aizsardzības nosacījumus.
Likums paredz arī to, ja personai netiek izsniegta speciālā atļauja, tas ir pietiekams pamats, lai atteiktu tai pieņemšanu darbā, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai aizsardzību.
