Rinkēvičs paziņo, kas ietverts pirmajā sankciju paketē pret Krieviju 107
Eiropas Savienības (ES) ārkārtas Ārlietu padome vienojās par sankciju noteikšanu pret Krieviju, pirmajā sankciju paketē ietverot bankas, politiķus un finanšu sektora elementus, mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Savukārt ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paziņoja, ka ES dalībvalstis ir vienojušās par sankcijām, kas nodarīs lielu kaitējumu Krievijai.
Dalībvalstis lēmumu par sankciju piemērošanu Krievijai pieņēma vienbalsīgi neformālā sanāksmē Parīzē, paziņoja Borels.
Tikmēr Rinkēvičs uzsvēra, ka situācijas eskalācijas gadījumā sekos nākamie soļi. Pēc ārlietu ministra paustā, lēmumi ir koordinēti ar transatliantiskajiem partneriem.
Sarunā ar aģentūru LETA ārlietu ministrs uzsvēra, ka konkrēti sankcijām pakļauto saraksti tiks publicēti drīzumā.
Borels jau atklājis, ka cita starpā sankcijas būs vērstas pret Krievijas parlamenta locekļiem, kas atbalstīja Donbasa “tautas republiku” atzīšanu.
“Sankcijas kaitēs Krievijai un kaitēs pamatīgi,” preses konferencē kopā ar Francijas ārlietu ministru Žanu Īvu Ledriānu uzsvēra Borels.
Līdzekļi tiks iesaldēti un iebraukt ES tiks aizliegts 351 Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes loceklim, atklāja Borels.
Ledriāns apstiprināja, ka ES dalībvalstis ir vienprātīgi pieņēmušas lēmumu par sākotnējās sankciju paketes pieņemšanu.
Ledriāns apsūdzēja Krieviju starptautisko tiesību pārkāpšanā un savu saistību neievērošanā.
Borels norādīja, ka ES valstis arī nolēmušas piemērot sankcijas 27 fiziskām un juridiskām personām, “kas spēlē lomu Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanā vai apdraudēšanā”.
Sankcijas piemērotas arī bankām, kas finansē Krievijas lēmumu pieņēmējus un citas operācijas šajās teritorijās, sacīja Borels.
Jautāts, kāpēc bija būtiski pakļaut sankcijām tieši šos sektorus, Rinkēvičs atzīmēja, ka, pirmkārt, tie ir cilvēki, kas saistīti ar pieņemtajiem lēmumiem par Doņeckas un Luhanskas “tautas republiku” atzīšanu Krievijas varas struktūrās.
Otrkārt, sankcijas attieksies uz finanšu un tirdzniecības sektoru, lai apgrūtinātu un traucētu finanšu kontaktus. Treškārt, pēc Rinkēviča paustā, par šādām sankcijām bija panākta vienošanās ar transatlantiskajiem partneriem.
Ārlietu ministrs norādīja, ka šodien, pēc politiskā lēmuma pieņemšanas neformālajā ES ārkārtas Ārlietu padomē, kam ir zināmas juridiskas nianses, lēmums par sankcijām pavisam drīz tiks apstiprināts juridiskā procedūrā, visticamāk, rakstiskā.
Jautāts, vai šodien tika pārrunāts, kādas varētu būt nākamās sankcijas, ārlietu ministrs apstiprināja, ka ES Ārlietu padomē tiešām šis jautājums tika pārrunāts un notiks darbs pie konkrētu priekšlikumu iesniegšanas otrajai sankciju paketei.
Jau rakstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina tā dēvēto Doņeckas un Luganskas “tautas republiku” neatkarību, neraugoties uz rietumvalstu brīdinājumiem, ka šāds solis var novest pie jaunām sankcijām.
Putins pirmdienas vakarā uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki “uzturētu mieru” tā sauktajās Donbasa “tautas republikās”. Šis dekrēts nozīmē oficiālu Krievijas armijas ievešanu šajās jau iepriekš faktiski okupētajās Ukrainas austrumu teritorijās.
Savukārt otrdien Federācijas padome pilnvaroja Putinu karaspēka izmantošanā ārpus valsts robežām.
