Rinkēvičs: Nevaram uzvesties kā pusaudži, ja gribam būt uztverti kā nobriedusi valsts 0
2018.gada satricinājumi finanšu sektorā liek saprast, ka, ja gribam, lai Latviju uztver par nobriedušu valsti, tad jāuzvedas nevis kā pusaudzim, bet kā pieaugušajam, kurš apjēdz, ka neviens cits viņa vietā māju netīrīs, ikgadējās ārpolitikas debatēs uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Visa plašā pasaule ir liela asara, citējot rakstnieku un dzejnieku Jāni Poruku, sacīja politiķis, uzsverot, ka notikumi pasaulē ietekmēs situāciju Latvijā.
Samilzušo problēmu risinājums panākams tikai dialoga un diplomātijas ceļā, akcentēja politiķis.
Lai arī Normandijas formātā ir panākts zināms risinājums, tomēr situācija Ukrainā nav kardināli mainījusies. Nevar ignorēt arī klimata pārmaiņas, kur galvenais ir cilvēka faktors. Lai mazinātu cilvēku postošo ietekmi uz dabu, nepietiek ar lozungiem – nepieciešama cilvēku rīcība, teica politiķis, tāpēc ir atbalstāmi Eiropas Komisijas rosinājumi, lai panāktu klimata neitralitāti.
Rinkēvičs akcentēja, ka Ķīnas iesaiste globālajos procesos rada gan iespējas, gan izaicinājumus, norādot, ka Ķīna ir Eiropas partneris un sāncensis vienlaikus.
Lai cik dramatisks liktos pērnais gads, tieši pūles un centieni saglabāt starptautisko kārtību un mieru, šogad būs vajadzīgi globālajiem spēlētājiem, tostarp ES, ASV, Ķīnai un Krievijai.
Ministrs atgādināja, ka šodien aprit gads, kopš apstiprināta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība, piebilstot, ka viens no deklarācijas tematiem ir drošība, kas nav izvēlēts nejauši.
Latvijas ārpolitikas mērķis ir nemainīgs – veicināt stabilitāti, drošību un prognozējamību.
Politiķis uzsvēra, ka ASV ir un būs Latvijas stratēģiskais partneris gan politiskos, gan ekonomikas, gan drošības jautājumos. “Bez ASV klātbūtnes Latvijas un Eiropas drošība nav iespējama,” secinājis ministrs, piekodinot, ka tiks stiprināta transatlantiskā sadarbība arī ar citām valstīm, tostarp Kanādu.
Rinkēvičs norādīja, ka Latvija stingri iestājas par starptautisko principu ievērošanu. “Mēs iestājamies par visaptverošo sadarbību Ziemeļu un Baltijas valstu reģionā. Mēs atbalstām gan ES, gan NATO paplašināšanos, ja tiek izpildīti visi kritēriji. Tāpat esam gatavi sadarbībai ar valstīm, ar ko mums ir būtiskas domstarpības,” teica ministrs.
Viņš tāpat pauda, ka Latvijas aktīva dalība starptautiskās organizācijās ir viens no instrumentiem, lai stiprinātu suverenitāti, tiesiskumu, drošību un ekonomisko izaugsmi, turklāt ASV un citi sabiedrotie sniedz nenovērtējamu atbalstu Latvijas aizsardzībai. “Kopš Latvijas neatkarības atjaunošana ASV iesaiste reģiona drošības stiprināšanā nekad nav bijusi tik jūtama kā tagad. Par to sakām paldies,” sacīja politiķis.
“Nav šaubu, ka pēc breksita vajadzēs iet cauri politiskai un ekonomiskai transformācijai. Mūsu valstij ir būtiski nostiprināt ciešas turpmākās saites ar Lielbritāniju, tostarp ņemot vērā Latvijas valstspiederīgos tur. Pēc breksita ES nekļūs par vēstures artefaktu, lai arī kas ko runātu. Mums būs daudz jāstrādā pie Eiropas nākotnes veidošanas. Diskutējot būs jāatceras, ka Eiropu neizveidos uzreiz, to veidos konkrēti sasniegumi,” sacīja ministrs.
Viņā atgādināja, ka Latvija ES ir vairāk nekā 15 gadus.
Viņaprāt, ir pienācis brīdis, kad Latvija ir kļuvusi pietiekami varoša ne tikai sekot ES politikām, bet spēt tās attīstīt Latvijas labā. “Vairākās jomās Latvija ir līdere, piemēram, kiberdrošības un dezinformācijas apkarošanas jomā,” vērtēja politiķis.
Latvija atbalsta ES paplašināšanos, jo tas atbilst Latvijas ilgtermiņā interesēm, akcentēja politiķis, gan uzsverot, ka ES ir robežas un tā nav bezizmēra. “ES paplašināšanās politikai jābūt atvērtai tām valstīm, kas ir gatavas pildīt kritērijus,” teica politiķis.
“Vēlos pēc iespējas ātrāk pieredzēt dienu, kad Latvija ES budžetā vairāk iemaksās, nekā saņems, taču tagad mūsu uzdevums ir panākt labvēlīgus nosacījumus daudzgadu budžetā, ko ietekmēs breksits. Ir skaidrs, ka Latvija saņems vairāk nekā iemaksās. ES budžeta struktūru izmaiņu procesā jāmainās arī Latvijas uztverei par līdzekļu piesaisti. Latvijai jāattīsta spējas piesaistīt līdzekļus arī no citām ES budžeta programmām,” teica Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra, ka, lai piesaistītu ES finansējumu, jābūt radošākiem un aktīvākiem – ir jāspēj sagatavot tādus projektus, kam būs augsta pievienotā vērtība. Latvijā ir daudz radušu cilvēku un izcilu ideju, tāpat ir daudz lielisku jaunuzņēmumu, skaidroja politiķis, pieņemot, ka Latvija varētu kļūt par līderi 5G sāncensībā.
Rinkēvičs atgādināja, ka tieši pirms gada sacīja, ka cīņa ar ekonomiskajiem noziegumiem ir vispārpieņemta norma un, ja kāda valsts to nepieņem, citas valstis no tā norobežojas.
Viņaprāt, pagājušajā gadā Latvija ļoti daudz paveikusi noziedzīgu līdzekļu apkarošanas jomā. “Tas bija darbības gads,” teica ministrs, uzsverot, ka arī “Moneywal” novērtējumā līdzšinējais darbs ir vērtēts ar plus zīmi.
Ir svarīga neiecietīga attieksme pret naudas atmazgāšanu, tāpēc jāpieliek pietiekamas pūles, lai, cik vien tas iespējams, atklātu un apturētu šādas naudas plūsmas. Vienlaikus nedrīkst nonākt situācijā, ka tiek pārspīlēts un cieš godīga uzņēmējdarbība, teica politiķis. Viņaprāt, Latvijā jāturpina strādāt, lai radītu visus nepieciešamos priekšnoteikumus, lai valsts kopā ar privāto sektoru rastu konkrētus risinājumus un risku pārvaldība kļūtu samērīgāka.
“Mūsu līdzšinējā pieredze un 2018.gada satricinājumi finanšu sektorā norāda uz vienu būtisku mācību. Ja gribam, lai mūs uztver par nobriedušu valsti, tad arī jāuzvedas nevis kā pusaudzim, kurš savu istabu sakopj tikai tad, kad vecāki trešo reizi sabļauj, bet kā pieaugušajam, kurš apjēdz, ka neviens cits viņa vietā māju netīrīs. Mēs nedrīkstam atslābt!” uzsvēra ministrs.
Rinkēvičs pievērsās arī diasporas tēmai, uzsverot, ka jau pašlaik dažādās pasaules malās mītošie profesionāļi palīdz apzināt partneru arī Latvijas uzņēmējiem.
Attiecībās ar Krieviju Latvija ietur divu ceļu politiku, skaidroja ministrs. “Mēs nevaram ignorēt Krievijas militāro spēku koncentrāciju Kaļiņingradā, kas ir izteikta Krievijas spēka demonstrācija,” teica Rinkēvičs.
Tas ir laiks, kad vēstures notikumi un to atceres ir īpaši nozīmīgi. “Ar cieņu pieminam miljonus upuru, kas gāja bojā Otrajā pasaules karā. Šogad tiks atzīmēti 75 gadi kopš otrā pasaules kara. Mēs saprotam, ka Hitlera Trešajā reihā brīvas Latvijas nebūtu. Vienlaikus mēs nosodām Krievijā pieaugošo Staļina noziegumu attaisnošanu,” uzsvēra ministrs.
Viņaprāt, Saeimas 16.janvāra paziņojums par vēstures sagrozīšanas nepieņemamību skaidri definē Latvijas nostāju šajā jautājumā.
Baltijas valstu, Polijas un citu valstu saskaņota rīcība, vēstījumu paušana par vēsturi ir svarīga. “Kamēr Krievija turpinās pārrakstīt vēsturi un attaisnot totalitāros režīmus, bezprincipu drošības telpa nav iespējama,” norādīja politiķis.
Politiķis atgādināja, ka ANO bija pirmā starptautiskā organizācija, kur Latvija iestājās uzreiz pēc neatkarības atgūšanas. “Lai gan ANO tikusi pamatoti kritizēta, tā joprojām ir neaizstājams starptautisko tiesību sargs,” vērtēja ministrs.
Nacionālajās drošības interesēs Latvija kandidē uz ANO nepastāvīgās dalībvalsts statusu, kas dod iespēju piedalīties un būt redzamiem pasaulē svarīgāko drošības jautājumu risināšanā, pavēstīja Rinkēvičs. Viņaprāt, kandidēšanas kampaņa kļūs par ieguvumu, palielinot Latvijas atpazīstamību globālā mērogā.
Runas noslēgumā Rinkēvičs pateicās visiem partneriem visos līmeņos par sadarbību.
