Rinkēvičs neatbalsta finansējuma ierobežošanu valstīm, kurās konstatētas problēmas ar tiesu neatkarību 0
No Eiropas Savienības (ES) tiesību un demokrātijas viedokļa nedrīkst dot Eiropas Komisijai (EK) tiesības apturēt finansējumu tikai tāpēc, ka EK šķiet, ka likuma vara kādā valstī nav pietiekama, intervijā aģentūrai LETA pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Ministrs skaidroja, ka Latvija būs ļoti adekvāta un izprotoša Polijas un Ungārijas pozīcijai saistībā ar ES līguma 7.panta procedūru. “Tomēr pilnīgi noteikti paši savā valstī nevaram atbalstīt vienu otru lietu, kas notiek attiecīgajās valstīs, kaut vai tiesu sistēmā. Latvijas pozīcija ir ļoti vienkārša – mēs aicinām Poliju un Ungāriju uz dialogu ar EK un Eiropas Parlamentu (EP), lai atrisinātu problēmas un 7.pants netiktu piemērots, jo neuzskatu, ka tas ir pareizs ceļš,” atzīmēja Rinkēvičs.
Viņš vērsa uzmanību, ka šis jautājums vēl nav vērtēts valdībā, jo diskusija ir tikai sākusies.
Pēc politiķa domām, būtu jādiskutē par to, ka atsevišķos gadījumos šādus jautājumus varētu izšķirt ES Tiesa, uzklausot visu pušu viedokļus. Rinkēvičs uzskata, ka vienkārši iedot tiesības EK izšķirt, kas ir labi un kas ir pareizi, nedrīkst.
Valdībā šis jautājums būšot brīdī, kad būs jāformulē Latvijas pozīcija, un tas būšot tuvāk ES daudzgadu budžeta sarunu brīdim, kad valstis varēs vienoties ne tikai par skaitļiem, bet arī par konkrētām idejām un mehānismiem jaunā budžeta kontekstā.
“Es neatbalstu ideju un risinājumu tādā veidā, kā tas šobrīd ir piedāvāts. Es saprotu idejas autorus un pamatojumu, kas nāk arī no daudzām maksātājvalstīm, kuras negrib ieguldīt naudu valstīs, kur nav pārliecības, ka naudas izlietojuma kontrole ir nodrošināta adekvāti un neatkarīga tiesu vara nodrošina pilnu un neatkarīgu kontroli. Tas ir arguments, kas ir jāņem vērā, un tas ir viens no pamata jautājumiem, kas ir paredzēts ES līgumos,” teica ministrs.
Viņš uzsvēra, ka šis jautājums būs ļoti sarežģīts un diskusijas būs ļoti asas, jo nepastāv tikai EK viedoklis, bet ir arī ļoti daudzas dalībvalstis, tostarp maksātājvalstis, kas stingri uzstāj, ka likuma varas sasaistei ar finansējumu ir jābūt.
Vienlaikus esot arī pietiekami daudz valstu, kas uzskata, ka šāds piedāvājums nav pieņemams.
“Par šo būs jādiskutē, un nebūs gluži tā, kā to ir iecerējuši idejas autori, bet es ceru, ka diskusijas rezultātā atradīsim visiem pieņemamu risinājumu,” cerību pauda politiķis.
Kā paredz janvārī Eiropas Parlamentā (EP) apstiprinātais noteikumu projekts, ES dalībvalstis, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju, turpmāk varētu nesaņemt maksājumus no ES budžeta.
EK saskaņā ar noteikumiem būtu tiesības konstatēt “vispārējus trūkumus saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs” un izvēlēties atbilstošākās sankcijas – piemēram, apturēt maksājumus vai samazināt priekšfinansējumu.
EK konsultētu īpaša neatkarīgu ekspertu grupa. EK lēmums stātos spēkā, ja pret to neiebilstu EP vai ES Padome. Dalībvalstij novēršot konstatētos trūkumus, bloķētie līdzekļi tiktu atbrīvoti.
EP pērn septembrī tika atbalstīts aicinājums ES Padomei vērsties pret Ungāriju par ES pamatvērtību un likuma varas apdraudēšanu.
Savukārt 2017.gadā EK ierosināja 7.panta procedūru pret Poliju, jo bažījās par Polijas valdības ietekmi uz tieslietu sistēmu un citiem likuma varas jautājumiem.
