Rinkēvičs: Nav pieņemami, ka ar sarežģījumiem apgūstamās naudas kategorijā ir 500 miljoni ES fondu naudas 97
Nav pieņemami, ka ar sarežģījumiem apgūstamās naudas kategorijā nonākuši vairāk nekā 500 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).
Valsts prezidents grib redzēt, ka gan Finanšu ministrija (FM), kas administrē šos fondus, gan arī nozaru ministrijas saņemtos. Piemēram, ja ir kaut kādi birokrātiski jautājumi, kuri nav daļa no Eiropas regulējuma, bet pašu izdomāti, no tiem ir jātiek vaļā. Rinkēvičs norādīja, ka regulāri ir situācijas, kad nozares vērš uzmanību uz līdzekļu trūkumu un naudu attīstībai, ir arī tādas nozares, kuras vienu vai otru iemeslu dēļ fondu finansējumu nevar apgūt.
“Ja mēs runājam par ieguldījumiem ekonomikas attīstībā un birokrātijas mazināšanā, šis ir īstais brīdis. Saprotu, ka otrdien valdība šo jautājumu ir izrunājusi. Katrā gadījumā sekosim līdzi, bet vairs nevar būt tā, ka nākamreiz atkal parādās informācija, ka kāds kaut ko nav izdarījis. Tā tomēr ir visu atbildība – gan to, kas rada noteikumus, gan to, kas cenšas šos noteikumus īstenot. Tā ir gan FM, gan nozaru ministriju atbildība, lai nākamajā ziņojumā nebūtu runa par 500 miljoniem eiro, bet būtu redzams reāls progress un līdzekļi būtu ieguldīti dažādu projektu īstenošanā,” sacīja Valsts prezidents.
Savukārt Siliņa žurnālistiem uzsvēra, ka politiski ir atrasts ceļš, kā virzīties uz priekšu, lai investīcijas būtu mērķtiecīgas, lai tie, kuru savlaicīgi plāno investīcijas, varētu ieguldīt savos attīstības projektos, saprast noteikumus. Ministru prezidente solīja prasīt no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV), kāda ir situācija ar nākamo periodu.
Jau ziņots, ka valdība otrdien pēc FM informatīvā ziņojuma par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī – 2024.gada janvārī uzklausīšanas vienojās meklēt risinājumus ES fondu finansējuma optimālai investēšanai turpmākajos gados.
Ziņojumā konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro ES fondu investīciju. FM gan norāda, ka informācija ir nevis par finansējuma zaudēšanu, bet gan par naudas plūsmas plāna nobīdi – provizoriski ap 500 miljoniem eiro 2024.gadā, gadījumā, ja realizējas nozaru ministriju iesniegtās ES fondu ieguldījumu prognozes. Būtībā projektu ieviešana tiek pārcelta uz turpmākiem gadiem.
Ņemot vērā līdzšinējo ES fondu 2021-2027.gada plānošanas perioda ieviešanas nepietiekami straujo tempu, šobrīd FM ir arī identificējusi risku nesasniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto minimālo finanšu apjomu investīciju izdevumiem 2025. un 2026. gados. Lai šos riskus mazinātu, FM šā gada 23.janvārī organizēja ES fondu ministru komitejas sēdi, kurā lēma par risinājumiem, izstrādājot ceļa karti ES fondu finansējuma pārdalei, kas paredz ES fondu 2021-2027.gada plānošanas perioda programmas grozījumu izstrādi.
FM ziņojumā norāda, ka nozaru ministrijas iesniedz FM pamatotus priekšlikumus investīciju optimizēšanai, kas būtiski palielina investīciju tempu un turpmākos gados izpilda minimālos ikgadēji deklarējamo izdevumu EK mērķus, kā arī ir vērsti uz ekonomisko izaugsmi un strukturālu tautsaimniecības izaicinājumu risināšanu.
Patlaban norit tehniskais darbs, FM apkopojot pārdaļu priekšlikumus. Pēc gala informācijas apkopošanas, pārdaļu priekšlikumi un potenciālie finansējuma avoti tiks izskatīs ES fondu tematiskajā komitejā 2024.gada martā. 2024.gada otrajā ceturksnī FM iesniegs programmas grozījumu projektu apstiprināšanai valdībā.
Vienlaikus ziņojumā teikts, ka 2024.gadā prognozējami izdevumi mazākā apmērā – līdz 505 miljoniem eiro, jo ir bijusi par 150 miljoniem eiro labāka izpilde ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektos, kas izmaksāti 2023.gadā, bet aptuveni 155 miljonus eiro veido ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektu kavējumi, kurus projektu īstenotāji pabeidz par savu naudu vai finansē no ES fondu 2021.-2027.gada perioda līdzekļiem.
Tāpat aptuveni 150 miljonus eiro veido jauno investīciju – AF un ES fondu 2021.-2027.gada perioda tempu kavējumi, bet aptuveni 50 miljonus eiro projektu ietaupījumi, neattiecināmi izdevumi.
FM ziņojumā uzsvērts, ja netiek paātrinātas ES fondu 2021.-2027.gada perioda investīcijas, Latvija var zaudēt ES finansējumu saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) regulējumu atbilstoši noteikto minimālo deklarējamo mērķu neizpildei.
