Rinkēvičs: militārs uzbrukums Latvijai nav gaidāms 1
“Pasaules gals nav gaidāms arī 2017. gadā! Arī militārs uzbrukums Latvijai nav gaidāms, taču katram ir jāsaprot, ka tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kādā valstī, kādā vidē – [drošā vai nedrošā], mēs turpināsim dzīvot,” Saeimas ārpolitikas debatēs šodien sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
“Likās, ka pērnais gads pasaules gala sludinātājiem, sazvērestību un haosa teoriju piekritējiem ir bijis triumfa gads. Teju ikviens varēja sacensties par skaļāko virsrakstu ziņu lentēs. Jā, daudzu valstu sabiedrībās ir manifestējusies neapmierinātība un protesti pret līdzšinējo valsts varas politiku. Tās pamatā ir politikas veidotāju redzējuma un gribas trūkums adekvāti reaģēt uz politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem izaicinājumiem, un tādējādi darbos pierādīt, ka valsts izaugsme ir arī sabiedrības sasniegums, kas uzlabos nākamās paaudzes ikdienu un labklājību,” sacīja ministrija.
Tomēr Latvijai aizvadītais gads ārpolitikā bijis veiksmīgs, jo sasniegti iecerētie Latvijas ārpolitikas uzdevumi – Latvija kļuva par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dalībvalsti. NATO Varšavas samitā panākta vienošanās par reālu rīcību NATO Austrumu flanga militārā nostiprināšanā. Novembrī notika Centrālās un Austrumeiropas valstu un Ķīnas samits Rīgā.
“Pasaules gals nav gaidāms arī 2017. gadā! Arī militārs uzbrukums Latvijai nav gaidāms, taču katram ir jāsaprot, ka tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kādā valstī, kādā vidē – [drošā vai nedrošā], mēs turpināsim dzīvot. Globalizētajā pasaulē nevienai valstij nav pa spēkam vienatnē stāvēt pretī izaicinājumiem – vai tie būtu saistīti ar miera un drošības garantēšanu, cīņu pret terorismu, migrācijas straumēm vai klimata pārmaiņām. Rezultātu mēs varam sasniegt tikai ciešā savstarpējā sadarbībā. Bieži dzirdam, ka Latvijai ir jāsēž klusi malā – kā zaķītim zem eglītes, kamēr apkārt staigā baisais vilks. Mēs jau reiz tā darījām, līdz uz laiku zaudējām savas valsts neatkarību. Mēs nedrīkstam stāvēt malā! Latvijas ārpolitikai un Latvijas balsij pasaulē, katru dienu un ik uz soļa, ir jābūt vēl vairāk pamanāmai un sadzirdētai. Latvija nedrīkst būt vāja iekšpolitiski un ārpolitiski. Lai gan Latvijai ir daudz draugu un sabiedroto, kuri grūtā brīdī nāks mums palīgā, taču par mūsu valsts izaugsmi, attīstību un drošību ir jārūpējas pirmkārt pašiem. Mūsu valsts starptautiskā reputācija, konkurētspēja, labklājība, politiskā kultūra un briedums ir mūsu pašu rokās. Ne jau Briselē vai kādā citā galvaspilsētā kāds ir vainīgs, ka nespējam vai negribam pieņemt lēmumus mūsu valsts tālākai attīstībai. Jā, šis gads būs skaudrs un pārbaudījumu laiks Eiropā un pasaulē. Šis gads starptautiskajā politikā būs pilns ar asiem pagriezieniem un daudzām virāžām. Dažiem tas atgādina amerikāņu kalniņus, dažiem bobsleja trasi. Esmu pārliecināts, ka skeletona un bobsleja lielvalstij Latvijai būs pa spēkam tikt galā arī ar šiem izaicinājumiem,” uzrunā pauda E. Rinkēvičs.
Pēc ministra vārdiem, pārāk bieži par pašsaprotamām esam uztvēruši daudzas lietas – gan NATO, gan Eiropas Savienību. Ir skaidrs, ka abas organizācijas ir iegājušas jaunā attīstības ciklā.
“Esmu pārliecināts, ka NATO nav pagātnes relikts, bet moderna un stipra drošības organizācija, kas spēj adekvāti atbildēt uz visiem izaicinājumiem. Latvija skaidri apzinās, ka savas valsts un kolektīvās drošības stiprināšanā ir jāiegulda. Nākamgad Latvija aizsardzībai atvēlēs divus procentus no iekšzemes kopprodukta,” apliecināja ārlietu ministrs.
Viņš pauda, ka šogad Apvienotā Karaliste uzsāks sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības, un šī situācija viņam atgādinot stāstu par Vinniju Pūku un viņa draugiem: “Kristofers Robins gāja projām. Neviens nezināja, kāpēc viņš iet, neviens nezināja, uz kurieni viņš iet (..). Tomēr katram Meža iemītniekam bija skaidrs, ka tam beidzot jānotiek.”
“Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meija iezīmēja Apvienotās Karalistes pozīciju un pamatprincipus attiecībā uz izstāšanās nosacījumiem. Latvija respektē šo pozīciju, taču ir skaidrs, ka sarunas par tālāko ekonomisko attiecību modeli būs grūtas. Mūsu interesēs ir veidot ciešas Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes attiecības nākotnē, kas balstās uz abu pušu tiesību un pienākumu līdzsvaru. Mums ir svarīgs Latvijas valstspiederīgo tālākais liktenis Apvienotajā Karalistē un turpmākā sadarbība ekonomikas, ārlietu, drošības un aizsardzības jomā. Latvija augstu novērtē līdzšinējo Lielbritānijas ieguldījumu drošības stiprināšanā mūsu reģionā,” uzsvēra ministrs.
