Egils Līcītis: Rinkēvičs lielpilsētā 1
Liels Frenka Sinatras cienītājs, aizrautīgs “Sekss un lielpilsēta” skatītājs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aizlidoja līdz Ņujorkai. Neba tāpēc, lai, džima bima pieveikts, valstītos “Waldorf Astor” luksusnumura palagos un iesviestu nodokļu maksātāju dolārus Lasvegasas spēļautomātu rīklēs, bet, kā reklamēja afišas Taimskvērā – tikties ar jauno ANO ģenerālsekretāru Antoniu Guterešu. Apvienotās nācijas ir tautu savienība, kur labi nostādīts uzņēmums nestu peļņu – stabilitāti un mieru uz zemeslodes. Savukārt ģenerālsekretārs stāv uz pasaules jumta, un viņa rokās satek daudzi vadības pavedieni. Tomēr allaž komplimentārajam, pēc septiņām dienām ASV prezidentam misteram Trampam labpaticis komentēt, ka ANO pārvērties par diplomātu laba laika pavadīšanas vietu. Taisnība. Konfliktu novērsēji varmākas neaptur, tirānijas nelikvidē, karus nenovērš, un krievu zemju savācēji sēž kā ķipīši Drošības padomē, liek plašu veto jebkam, kas neatbilst viņu interesēm. Neraugoties uz pašaizliedzīgo ierindas cilvēku palīdzības darbu, uz Ņujorkas iestādi neviens pat neaizsūta vēstuļbumbu vai aizdomīgu baltu pulveri un ģenseku lidmašīnas vairs nenogāžas dīvainos apstākļos.
Tātad nule atzītās ziemeļvalsts Latvijas panākumiem bagātākais ārlietnieks ieradās klubiņā, kur diplomātiem satikties. Jau klauvējoties pie ieejas durvīm, zilās ķiveres negribēja ielaist Rinkēviču ar vispasaules prezidentam dāvanā sagatavoto novusa galdu, lazdaskoka kijām un borskābes kulīti. Turklāt ratenīcu pavēlēja atstāt garderobē. Pēc identificēšanas, ka ielauzies vīrs nav talibans, bet ministrs, nākamais šķērslis uzbraukšanai pie ANO ģenerālā septītajās debesīs bija lifta zēns. Bojam ārkārtīgi nepatika tāla viesa pūliņi novietoties šaurajā, bet greznajā elevatora kabīnē ar nestandarta kravu – novusgaldu, lazdaskoka kijām un borskābes kuli. Tāpēc arī audience sākotnēji notika pavēsas saprašanās gaisotnē. Gutereša kungu nepārsteidza Rinkēviča piebaldzēna etnogrāfiskais tērps, jo pa ANO namu visādi staigā, drīzāk dāvanas komplekts. Stāvoklis uzlabojās pēc trim četriem welcome drinkiem, un vīna mīlētāju starpā ledus abpusēji tika lauzts, kad vienojās, ka pie maltītes šardonē nē, labāk elzasieti. Pusdienās pasniedza izmeklētus portugāļu gardumus – cabritu (kazlēna cepeti) un cataplana sautējumu, bet portvīns aperitīvā iesilušajiem pasaules elites piederīgajiem lika tuvināties privātumā kā Edgaram un Košta Pintu Antoniu. Diplomāti apmainījās postpatiesībām. Rinkēvičs uzsvēra, ka mūsu iekārta tomēr ir demokrātiska Republika, nevis asiņainu punduru pārvaldība, un nodeva sveicienus no Valsts prezidenta Ivetas un Raimonda Vējoņa. Baltietis slavināja Latviju kā kora dziesmas un planētas glītāko altu zemi un uzaicināja Guterešu uz neatkarības simtgades svinībām. Pie globusa līderi aktuāli vienojās, ka arābu pavasaru uguņi jānopūš, starp Kartāgu un Romu jānodrošina miers un Krievijas apetīte jāparegulē. Mon cher ami, – Edgars sirsnīgi uzrunāja Antoniu, bijušo virskomisāru bēgļu lietās, – atkuģojušo ārstu, zinātnieku, pianistu nupat Eiropā ir daudz par daudz!
Sarunās Ņujorkā skāra arī Vašingtonu, vai nākamais Baltā nama saimnieks būs tikpat maģiski pievilcīgs čalis kā JFK. Izdalījuši saldūdeni un normējuši skābekļa krājumus, abi globālie spēlētāji atvadījās kā nešķirami draugi. Ceļakājas tostā ANO namatēvs sacīja – Ģenerālajā Asamblejā latvju valstsvīri arvien piederējuši nosvērtākajiem spēkiem un partneriem nav griezuši mugurpusi. Amigo Edgaram ne reizi vien uzsmaidījusi laime diplomātisko kauju laukos, mēs radām sapratni kā reņģēdājs ar sardīņu ēdāju, tagad katrs ANO ēkas kaķis zinās par Latviju. Salut!
Otrā rītā pēc Latvijas un ANO attiecību restartēšanas Ārlietu ministrija Rīgā no aizokeāna saņēma telegrammu ar Rinkēviča parakstu “Praktiskai amerikāņu tautai ir lieli sasniegumi. Katrā mājā ir veļas mašīna, mikroviļņu krāsns un dienvidslāvu mēbeles. Tas panākts ar uzticību brīvības ideāliem un nācijas strādīgumu.” Ministrs mājup atgriezīsies ar tvaikoni “Mayflower” un izkāps no viļņiem pēc divi nedēļām.
