Rinkēvičs: jaunas sankcijas pret Krieviju būs atkarīgas no Minskas vienošanās pildīšanas 2
Jaunu Eiropas Savienības (ES) sankciju piemērošana Krievijai būs atkarīga no Minskas vienošanās pildīšanas, ceturtdien žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ministrs norādīja, ka situācija var attīstīties divējādi – ja pamiers un vienošanās, kas ceturtdien tika noslēgta Minskā, tiek pildīta, tad, visticamāk, martā netiks runāts par jaunām sankcijām pret Krieviju. “Ja mēs redzēsim, ka nekas no tā, kas ir noslēgts, netiek pildīts, vai arī nenotiek pilna izpilde – atvilkts karaspēks un izvesti ārvalstu karavīri – Eiropadomē [martā] varētu tikt skatīts jautājums par papildu sankcijām,” teica Rinkēvičs.
Lielā mērā arī no Minskas vienošanās pildīšanas būs atkarīgs arī tas, vai atsevišķas Eiropas Savienības (ES) valstis un ASV izlems apbruņot Ukrainas karaspēku, kas varētu nozīmēt tālāku situācijas pasliktināšanos, atzina ārlietu ministrs. “Līdz ar to es nevaru detalizēti atbildēt, kas varētu notikt pēc aptuveni mēneša. Līdz nākamajai Eiropadomei ir pietiekams laiks, lai redzētu, vai vienošanās tiek pildīta, un reaģētu tādā vai citādā veidā,” norādīja ministrs.
Ārlietu ministrs arī paskaidroja, ka tas, kas tika izlemts ES Ārlietu padomes ārkārtas sēdē janvāra beigās ir saistīts ar pagātnes notikumiem – Mariuopoles apšaudīšanu un netiek atcelts. Ārlietu padomē dalībvalstis vienojās papildināt tā dēvēto ES “melno sarakstu”. “Publikācija ir paredzēta 16.februārī. Lai kaut ko grozītu vai mainītu – ir nepieciešama jauna juridiskā procedūra,” uzsvēra Rinkēvičs.
Saistībā ar Ukrainas konfliktu Minskā panākto vienošanos, kuras rezultātā no 15.februāra plānots noslēgt pamieru, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vērtē pozitīvi, tomēr vienlaikus arī nelolo lielas ilūzijas par tās pildīšanu.
To žurnālistiem atzina pats ārlietu ministrs. Viņš atgādināja, ka saistībā ar konflikta izbeigšanu Ukrainā iepriekš jau bijušas daudzas vienošanās. “Diemžēl labi domātas idejas netiek īstenotas. Tāpēc es šobrīd neloloju ļoti lielas ilūzijas, bet es uzskatu – ja ir kaut mazākā iespēja un es domāju, ka šī rīta vienošanās šo iespēju dod, panākt mieru Ukrainas austrumos un koncentrēties uz valsts attīstību, tad neapšaubāmi šī iespēja ir jāizmanto,” teica Rinkēvičs.
Latvija mudina visas puses, kas ir parakstījušas vienošanos, īpaši Krieviju un Ukrainu, to pildīt, jo alternatīvas ir daudz sliktākas, uzsvēra ministrs. “Tāpēc, lai arī esmu bez īpašām ilūzijām un es redzu, ka vēl ir ļoti daudz šķēršļu, tomēr uzskatu, ka ir jāizdara viss, lai šīs vienošanās tiktu pildītas,” teica Rinkēvičs.
Panākto vienošanos noteikti varot vērtēt pozitīvi. “Mēs to varam apsveikt arī tādā ziņā, ka šobrīd izskatās – ir panākta politiska vienošanās. Tomēr, pats būtiskākais – kā šīs vienošanās tiks pildītas dabā,” skaidroja ministrs. Līdzšinējā pieredze rādot, ka bieži vien Ukrainas jautājumā ir bijušas labas vienošanās – piemēram, septembrī Minskā panāktā – tomēr ar to izpildi vēlāk bijušas pamatīgas problēmas, norādīja Latvijas ārlietu ministrs.
Viņš akcentēja, ka būtiskākais šobrīd būtu sagaidīt kā tiek īstenoti pirmie soļi, piemēram, deklarētā pamiera sākšanās un to jautājumu loks par kuriem vienošanās panākta Minskā, tostarp, lielāka decentralizācija un demarkācijas joslas izveide. “Līdz ar to mums to, kas ir noticis Minskā vajadzētu vērtēt samērā piesardzīgi. Vienlaikus es domāju, ka tās nav procesa beigas. Ir vēl ļoti daudz detalizētu jautājumu, kas būs jārisina tālāk. Neapšaubāmi mēs vēlētos redzēt progresu reģionā, bet arī to, ka Eiropas Savienība (ES) pievēršas Ukrainas ekonomiskās un sociālās sistēmas stiprināšanā,” teica Rinkēvičs. ES atbalsts Ukrainai varētu būt saistīts gan ar finanšu palīdzību, gan arī ar ekspertu piesaisti.
Runājot par to, ka pamiera iestāšanās Ukrainā plānota tikai 15.februārī, ministrs pieļāva, ka ir nepieciešams zināms laiks, lai “ieroči apklustu”. “Man protams gribētos, lai šis pamiers stātos spēkā nekavējoši. Taču es domāju, ka ir bijuši kādi apsvērumi, lai pamiers stājas spēkā 15.februārī. Es gribētu cerēt, ka apšaudes beigsies ātrāk nekā tikai formāli noteiktajā laika posmā,” uzsvēra ministrs.
Rinkēvičs arī pauda, ka piektdien Rīgā vizītē ieradīsies Vācijas ārlietu ministrijas valsts sekretārs, lai detalizētāk informētu par Minskā noslēgto vienošanos un sarunu gaitu, kā arī, lai pārrunātu arī tālākos soļus, kas skar kopējo Eiropas Savienības (ES) rīcību.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka sarunās Minskā, kas turpinājās no trešdienas vakara līdz ceturtdienas rītam, un kurās piedalījās Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Porošenko, Merkele un Olands, tika panākta vienošanās par pamieru starp Ukrainas valdības spēkiem un prokrieviskajiem separātistiem no 15.februāra, kā arī par smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas.
